Briseles koridoros lemj par mums

Eiropas Parlaments prasa KLP maksājumus sadalīt taisnīgi

Eiropas Parlaments 8. jūlijā pieņēma rezolūciju par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni pēc 2013. gada, informēja ETP Grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis. Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (ETP grupa, "Vienotība") uzskata, ka Parlamenta nostāju īsos vārdos var raksturot sekojoši: "Eiropai vajadzīga taisnīgāka, videi saudzīgāka, vienkāršāka, ilgtspējīgāka, kopēja lauksaimniecības politika."

Eiropas Parlaments 8. jūlijā pieņēma rezolūciju par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni pēc 2013. gada, informēja ETP Grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (ETP grupa, "Vienotība") uzskata, ka Parlamenta nostāju īsos vārdos var raksturot sekojoši: "Eiropai vajadzīga taisnīgāka, videi saudzīgāka, vienkāršāka, ilgtspējīgāka, kopēja lauksaimniecības politika."

Eiropas Parlaments rosina pārveidot KLP par taisnīgāku politiku. Parlaments prasa KLP maksājumus sadalīt taisnīgi un uzstāj, ka tiem jābūt taisnīgiem gan jauno, gan veco dalībvalstu lauksaimniekiem. Tiek prasīts no 2013.-2020. gadam saglabāt KLP piešķirto budžetu vismaz 2013. gada budžeta līmenī, uzsverot, ka svarīgs arguments šī budžeta saglabāšanai ir jauno dalībvalstu pamatotās gaidas uz taisnīgu attieksmi.

Tiek arī norādīts, ka Eiropas lauksaimniecībai jānodrošina ar pārtiku eiropiešus un jāpalīdz apgādāt ar pārtikas produktiem pasaules iedzīvotājus, kuru skaits pastāvīgi aug. Tomēr pirmo reizi vairs nav iespējams vienkārši "atgriezt krānu" un saražot vairāk pārtikas, ieguldot papildu energoresursus un citus resursus. Tam ir divi galvenie iemesli: vispirms, ražošanas apjoma palielināšanu lielā mērā ierobežos enerģētikas krīze, augošās energoresursu cenas un vajadzība mazināt siltumnīcas efekta gāzu emisijas. Otrkārt, klimata pārmaiņu ietekme liegs izmantot ražošanai lielas papildu zemes platības. Klimata pārmaiņas izraisīs arī ūdens trūkumu un sausumu, kas vēl vairāk bremzēs ražošanas pieaugumu. Rezultātā ES un pasaules lauksaimniecībai būs jāsaražo lielāks pārtikas daudzums, izmantojot mazāk zemes, mazāk ūdens un mazāk enerģijas.

Tāpēc Parlaments, cita starpā, rosina lauksaimniekiem ar vienkāršu daudzgadu līgumu piešķirt ES finansētus papildu tiešos platību maksājumus, kas būtu atalgojums par oglekļa emisiju samazināšanu un oglekļa piesaistes palielināšanu augsnē.

Šis ir pirmais Parlamenta politikas dokuments par KLP reformu. Tam sekos parlamenta dalība ES koplēmumā par konkrētu lauksaimniecības politikas budžetu un instrumentiem.

Sandra Kalniete: "Šis ziņojums ir labs sākums Latvijas zemniekiem. Es esmu gandarīta, ka ir izdevies iekļaut Parlamenta ziņojumā vairākus Latvijai svarīgus principus - taisnīgāku un līdzsvarotāku atbalsta sadalījums dalībvalstu starpā, godīgu konkurenci Eiropas kopējā lauksaimniecības tirgū, objektīvus atbalsta kritērijus."