Briseles koridoros lemj par mums

Lauksaimnieku viedoklis par Latvijai svarīgo tiešo maksājumu taisnīgumu Briselē sadzirdēts

„Mūsu lauksaimnieku viedoklis par Latvijai svarīgo tiešo maksājumu taisnīgumu ir sadzirdēts un uzklausīts,” pēc Briselē notikušās konferences „Kopējā lauksaimniecības politika pēc 2013. gada” uzsver Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāres vietnieks Aivars Lapiņš. „To, ka Latvijas lauksaimnieki šobrīd saņems viszemākos tiešos maksājumus starp ES dalībvalstīm, konferencē uzsvēra un atgādināja ne tikai Latvijas pārstāvji, bet arī ES institūciju speciālisti un runātāji no citām valstīm,” stāsta A.Lapiņš.

„Mūsu lauksaimnieku viedoklis par Latvijai svarīgo tiešo maksājumu taisnīgumu ir sadzirdēts un uzklausīts,” pēc Briselē notikušās konferences „Kopējā lauksaimniecības politika pēc 2013. gada” uzsver Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāres vietnieks Aivars Lapiņš. „To, ka Latvijas lauksaimnieki šobrīd saņems viszemākos tiešos maksājumus starp ES dalībvalstīm, konferencē uzsvēra un atgādināja ne tikai Latvijas pārstāvji, bet arī ES institūciju speciālisti un runātāji no citām valstīm,” stāsta A.Lapiņš.

Konferencē „Kopējā lauksaimniecības politika pēc 2013. gada”, kas pagājušajā nedēļā notika Briselē, piedalījās pētnieki, eksperti, sabiedrisko organizāciju pārstāvji un valsts institūciju speciālisti no visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece <?xml:namespace prefix = st1 /><st1:PersonName w:st="on">Solveiga Lazovska</st1:PersonName>.

Kā norāda A.Lapiņš, šī konference bija īpaša ar to, ka tajā piedalījās arī lauku attīstības aktīvo grupu un tīklu, tajā skaitā LEADER un valsts lauku tīklu pārstāvji, nacionālo parlamentu un Eiropas Parlamenta deputāti – praktiski visi lauksaimniecības un lauku attīstības politikā iesaistītie. Tāpat arī darba grupas vadīja nevis valdību struktūru vai parlamenta pārstāvji, bet gan tieši lauku attīstībā un lauksaimniecībā iesaistītie partneri, pētnieki un eksperti. „Nenoliedzami vērtīgasbija tikšanās neformālā gaisotnē ārpus konferences darba laika, kur sarunas aktīvi turpinājās un tāpat bija iespēja skaidrot savas valsts nozares problēmas, gan uzklausīt tuvākus un tālākus kaimiņus,” par pasākuma gaitu stāsta ZM valsts sekretāres vietnieks.

<?xml:namespace prefix = st1 ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:smarttags" /><st1:PersonName w:st="on">K</st1:PersonName>onferencē tika pausti dalībvalstu viedokļi par Eiropas Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nepieciešamību, kā arī tās reformas nepieciešamību un līdzekļiem, kas būtu izmantojami KLP reformēšanā. Plānots, ka līdz novembrim tiks apkopoti sabiedrības aptaujā un šajā konferencē izteiktie priekšlikumi. Pēc tam EK nāks klajā ar secinājumiem un paziņojumu sabiedrībai par KLP nākotni, vienlaikus turpinot diskusijas ar ekspertiem un sabiedrību. Savukārt jau nākamgad gaidāmi pirmie likumdošanas priekšlikumi un normatīvo aktu projekti.

„Latvijā diskusijas par Eiropas kopējo lauksaimniecības politiku aktīvi turpināsim, iesaistot visplašāko speciālistu loku, kā arī uzklausot jebkura pilsoniskās sabiedrības pārstāvja viedokli. Mūsu nacionālā prioritāte ir un paliek tiešmaksājumu pārskatīšana, izlīdzināšana un godīgāka sadale starp dalībvalstīm,” pēc konferences norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.