Citas ziņas sadaļā
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Vaidere: ES atbalsts lauksaimniekiem būs neliels atspēriens
Briseles koridoros lemj par mumsCerīga ziņa zivsaimniekiemIlze Vabole, AgroPols
11.10.2010 šobrīd EK piedāvātajā un darba grupā apspriestajā regulas projektā kūpinātas šprotes ir izdalītas atsevišķi no pārējo kūpināto zivju grupas. Pašreizējais EK projekts paredz, ka arī pēc 2014. gada 1. janvāra benzo(a)pirēna pieļaujamā norma šprotēs paliks līdzšinējā līmenī, bet pārējiem kūpinātu zivju produktiem tā tiks samazināta vairāk nekā divas reizes. EK sagatavoto jauno regulas projektu pēc šīsdienas sanāksmes nodos apspriešanai iesaistītajām organizācijām, balsojums par dokumentu plānots nākošā gada sākumā. Latvijai ir izdevies pārliecināt Eiropas Komisiju (EK) un pārējo dalībvalstu ekspertus par kūpināto šprotu tradicionālajām un vienlaikus specifiskajām īpašībām, kas neļauj likt vienādības zīmi starp kūpinātām šprotēm un pārējo kūpināto zivju produktu grupu, informēja ZM nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece. Proti, šodien, 11. oktobrī, Briselē EK ekspertu darba grupas Vides un industriālais piesārņojums pārtikā sanāksmē izskatīts Latvijas zivju apstrādes nozarei būtiskais jautājums par policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAO) pieļaujamo normu šprotēs. Sākotnējais regulas projekts, kas tika apspriests pavasarī, paredzēja būtisku benzo(a)pirēna pieļaujamās normas samazinājumu kūpinātu zivju produktos. Kā zināms, Zemkopības ministrijas un Ārlietu ministrijas mērķis ir panākt atļauju Latvijas zivju apstrādes uzņēmumiem turpināt ražot kūpinātas šprotes ar tradicionālo tehnoloģiju pēc vairāk nekā simts gadus senām tradīcijām, saglabājot patērētāju iecienītās kūpināto šprotu tradicionālās garšas, krāsas un smaržas īpašības, vienlaikus nodrošinot arī pienācīgu patērētāju veselības aizsardzību. Abu ministriju ieguldītais darbs ir devis pozitīvus rezultātus, jo šobrīd EK piedāvātajā un darba grupā apspriestajā regulas projektā kūpinātas šprotes ir izdalītas atsevišķi no pārējo kūpināto zivju grupas. Pašreizējais EK projekts paredz, ka arī pēc 2014. gada 1. janvāra benzo(a)pirēna pieļaujamā norma šprotēs paliks līdzšinējā līmenī, bet pārējiem kūpinātu zivju produktiem tā tiks samazināta vairāk nekā divas reizes. EK sagatavoto jauno regulas projektu pēc šīsdienas sanāksmes nodos apspriešanai iesaistītajām organizācijām, balsojums par dokumentu plānots nākošā gada sākumā. D. Muceniece atgādina, ka šā gada jūnijā EK misija Latvijā pārliecinājās, ka Latvijas zivrūpnieki ir pilnveidojuši šprotu ražošanas tehnoloģiju. EK misija secināja, ka ražotāji, ievērojot labas ražošanas prakses nosacījumus, var izpildīt pašreiz spēkā esošo benzo(a)pirēna normu. |