Citas ziņas sadaļā
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Vaidere: ES atbalsts lauksaimniekiem būs neliels atspēriens
Briseles koridoros lemj par mumsLatvija sadarbībā ar Lietuvu un Igauniju panāk, ka brētliņu nozvejas kvotu samazinās tikai par 24%Ilze Vabole, AgroPols
27.10.2010 EK piedāvātā brētliņu nozvejas kvotu 2011. gadā samazinājuma par 30 procentiem vietā (EK norādīja, ka samazinājumam pēc zinātnieku padoma vajadzētu sasniegt pat 42 procentus) Latvijas puse panāca, ka nozvejas samazinājums būs tikai 24 procenti (39 949 tonnas), kas ir augstākais, ko Latvija sadarbībā ar Lietuvu un Igauniju varēja panākt. Brētliņu nozvejas kvotu jautājumā tika pieņemta MP deklarācija, kas pieļauj iespēju, ka EK, balsoties uz dalībvalstu iesniegtiem zinātniskiem argumentiem, 2011. gadā varētu pārskatīt un, iespējams, palielināt brētliņu nozvejas kvotas. 26. oktobrī Luksemburgā notikušajā Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē (MP) Latvijas puse asi iebilda pret Eiropas Komisijas (EK) regulu, kas paredzēja reņģu un brētliņu nozvejas ievērojamu apjomu samazinājumu Latvijas zvejniekiem 2011. gadā, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietnieks Kaspars Funts. Kā zināms, EK vēlas ievērojami ierobežot nozvejas kvotas Baltijas jūrā reņģēm un brētliņām. EK 2011. gadā vēlējās samazināt Latvijas kopējo pieļaujamo nozvejas kvotu reņģēm par 28 procentiem Baltijas jūrā un par 10 procentiem Rīgas jūras līcī un brētliņām par 30 procentiem, bet lašiem par 15 procentiem, salīdzinot ar 2010. gada zvejas kvotām. Latvijas puse sarunās panāca, ka reņģu nozvejas kvotas Baltijas jūras centrālajā daļā samazinājums 2011. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, nebūs lielāks par 15 procentiem, bet Rīgas jūras līcī reņģu nozvejas kvota samazināta netiks. Nākamgad Latvijas zvejnieki Baltijas jūrā varēs nozvejot 2978 tonnas, bet Rīgas jūras līcī 19 591 tonnu reņģu. EK piedāvātā brētliņu nozvejas kvotu 2011. gadā samazinājuma par 30 procentiem vietā (EK norādīja, ka samazinājumam pēc zinātnieku padoma vajadzētu sasniegt pat 42 procentus) Latvijas puse panāca, ka nozvejas samazinājums būs tikai 24 procenti (39 949 tonnas), kas ir augstākais, ko Latvija sadarbībā ar Lietuvu un Igauniju varēja panākt. Brētliņu nozvejas kvotu jautājumā tika pieņemta MP deklarācija, kas pieļauj iespēju, ka EK, balsoties uz dalībvalstu iesniegtiem zinātniskiem argumentiem, 2011. gadā varētu pārskatīt un, iespējams, palielināt brētliņu nozvejas kvotas. Savukārt mencu zvejai 2011. gadā nozvejas kvotas būs palielinātas par 15 procentiem Baltijas jūras austrumu daļā un par 6 procentiem rietumu daļā, salīdzinot ar 2010. gadu, ļaujot zvejniekiem nozvejot attiecīgi 5036 un 679 tonnas mencu. Sarunas bija ļoti grūtas. Latvijas puse bija uzstājīga, aizstāvot savas intereses, ka tik liels nozvejas kvotu samazinājums gan no zinātnisko, gan sociālekonomisko argumentu viedokļa nav pieļaujams, un mēs panācām ļoti daudz, pēc sarunām uzsvēra zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. |