Briseles koridoros lemj par mums

Priekšlikums laukiem – politiski apmierinošs

Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums kopējās lauksaimniecības politikas reformām pēc 2013. gada šobrīd nav izraisījis iebildumus no ES dalībvalstīm un Eiropas Parlamenta, taču to vērtē ar piesardzību.

"Pirmais EK piedāvājums ir diplomātisks. Pirmās atsauksmes, ko esmu dzirdējusi, liecina par pozitīvu ES dalībvalstu politisko viedokli. Neapmierinātas ir tikai lielās lauksaimnieku organizācijas," tā aizvadītajā nedēļā publiskoto pirmo EK piedāvājumu kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformai vērtē Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete.

Netaisnīguma nebūs

Atgādināšu, ka pagājušajā nedēļā, pēc vairāk nekā pusgadu ilga darba, EK sniedza pirmo paziņojumu par KLP reformu, lauksaimniecības atbalstam piedāvājot izvēlēties trīs variantus. Viens no tiem paredz tiešo maksājumu sadalē ieviest vairāk objektivitātes, būtiski nemainot pašreizējo maksājumu sistēmu. Otrais variants piedāvā būtiski mainīt maksājumu sistēmu, nosakot, ka atbalsts lauksaimniekiem varētu sastāvēt no četriem maksājumu veidiem – bāzes likmes, maksājuma par videi draudzīgu saimniekošanu, atbalsta par saimniekošanu īpaši grūtos apstākļos un nomaļās vietās un īpaša maksājuma atsevišķiem ražošanas veidiem, kas būtu stimulējami. Trešais piedāvājums – pakāpeniski atteikties no tiešajiem maksājumiem, tos aizstājot ar specifisku atlīdzību par videi draudzīgu saimniekošanu. Šobrīd galvenie lēmēji par KLP nākotni – EK, dalībvalstis un Eiropas Parlaments – izskatās, ir gatavi nopietni diskutēt par otrā piedāvājuma īstenošanu.

S. Kalniete: "Piekrītu, ka EK piedāvājumā ir daudz bīstamu formulējumu, ko var izmantot vecās dalībvalstis, lai saglabātu saviem lauksaimniekiem augstāku maksājumu līmeni. Taču, no otras puses, liels panākums ir tas, ka EK atsakās atbalsta aprēķināšanai izmantot vēsturiskos ražošanas rādītājus un atzīst līdzšinējo netaisnīgumu. Tādēļ ir skaidrs, ka Latvijas lauksaimnieki pēc 2013. gada saņems vairāk nekā līdz šim."

Pozīcijas gatavošanai maz laika

Pagaidām EK priekšlikuma politiskā izpēte dalībvalstīs un EP tikai sākusies, tādēļ pirmās debates par to vēl nerada iespaidu, cik lieli ieguvēji pēc 2013. gada būs Latvijas lauksaimnieki. EP deputātu izteikumi pagaidām ir vērtējami pozitīvi. Viens no EP Lauksaimniecības komitejas ietekmīgākajiem politiķiem Džordžs Laions, kura sagatavoto ziņojumu par lauksaimniecības nākotni EP apstiprināja jau pavasarī, uzsver, ka svarīga ir vienāda un godīga attieksme attiecībā pret jaunajām dalībvalstīm.

Lielākās EP politiskās grupas – Tautas partiju grupas – deputāts un nākamā EP ziņojuma par lauksaimniecību pēc 2013. gada gatavotājs vācietis Alberts Dess uzskata, ka KLP līdzekļi jāiegulda produktīvos projektos, nevis administratīvajos izdevumos. Viņš arī uzskata, ka nākotnē daudz nopietnāk ir jāuzrauga pārtikas imports un jākontrolē vides un patērētāju aizsardzības, dzīvnieku labturības un pārtikas nekaitīguma prasības un kvalitātes standarti. Vēl citi EP deputāti brīdina, ka katra nākamā KLP reforma, kur notiek reformas ar mērķi to padarīt vienkāršāku, noslēdzas ar lielāku birokrātiju un neapmierinātību no lauksaimnieku puses.

Arī Latvijā EK priekšlikuma apspriešana tikai sākusies. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs to jau novērtējis kā pārāk nekonkrētu. Vakar pirmo viedokli par to izteica arī biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji, norādot, ka otrais piedāvājuma variants ir interesants un diskutējams. Šobrīd ES dalībvalstīm priekšlikuma apspriešanai dots laiks līdz nākamā gada sākumam. Faktiski pusotra mēneša laikā Latvijai ir jāizstrādā taktika un jāsavāc neapgāžami argumenti, ko likt priekšā EK un pārējām dalībvalstīm, lai panāktu taisnīgus maksājumus.