Citas ziņas sadaļā
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Vaidere: ES atbalsts lauksaimniekiem būs neliels atspēriens
Briseles koridoros lemj par mumsArmands Krauze: kopējai lauksaimniecības politikai nākotnē jāizlīdzina atšķirības ES lauksaimnieku starpāIlze Vabole, AgroPols
14.12.2010 13. decembrī Briselē Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Armands Krauze atkārtoti uzsvēra Latvijas un vairāku citu ES dalībvalstu nostāju, ka Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas rezultātam ir jābūt vienlīdzīgiem un godīgiem tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem pēc 2013. gada, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece. Kopējā lauksaimniecības politika būtu jānodrošina ar drošības tīkla pasākumiem tirgus traucējumu gadījumos. Latvija uzskata, ka lauku sabiedriskās infrastruktūras, lauku ekonomikas un uzņēmējdarbības ilgtspējīgai attīstībai kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2013. gada jāparedz pietiekams finansējums lauku attīstības politikas ietvaros, īpaši atbalstot Eiropas Savienības konverģences reģionus ar mērķi veicināt lauku ekonomikas ilgtspējīgu attīstību un tādējādi nodrošinot mazāk attīstīto Eiropas Savienības lauku teritoriju izaugsmi un atšķirību izlīdzināšanos. Bez vienlīdzīgiem maksājumiem visā Eiropas Savienībā Latvija nevar atbalstīt ideju par tiešo maksājumu apzaļumošanu, jo tas lauksaimniekiem uzliktu neadekvāti sarežģītu un smagu slogu un izskatās pēc slēptas vēlmes piemeklēt argumentus esošās nevienlīdzības saglabāšanai, uzsvēra Armands Krauze. Jau ziņots (sk. rakstu), ka 12. decembrī Latvijas, Igaunijas, Kipras, Lietuvas, Polijas, Rumānijas un Zviedrijas pārstāvji vienojās par kopīgu viedokli, ka KLP tiešo maksājumu sistēmu nepieciešams reformēt tā, lai pēc 2013. gada tiešie maksājumi visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem tiktu aprēķināti saskaņā ar objektīviem un godīgiem kritērijiem. Turpmākās diskusijas par KLP notiks Ungārijas prezidentūras laikā. Latvijai ar Ungāriju jau vairāku gadu garumā izvērsusies ļoti sekmīga sadarbība lauksaimniecības politikas jautājumos. |