Citas ziņas sadaļā
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Vaidere: ES atbalsts lauksaimniekiem būs neliels atspēriens
Briseles koridoros lemj par mumsDūklavs Briselē uzsver: lauku attīstības finansējumam jābūt līdzvērtīgam visām ES dalībvalstīmIlze Vabole, AgroPols
22.02.2011 Pirmdien, 21. februārī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē uzsvēra, ka Kopējās lauksaimniecības politikas reformas pēc 2013. gada rezultātā nepieciešams ieviest līdzvērtīgu Lauku attīstības programmas finansējumu visām ES dalībvalstīm, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Kaspars Funts. Pie tam attiecinot taisnīgu atbalsta finansējuma sadali ne tikai tiešajos platības, bet arī lauku attīstības maksājumos. Lauku attīstības plāna finansējums īpaši ir nepieciešams ekonomiski atpalikušo reģionu attīstībai, lai šīs lauku teritorijas līdzsvarotos ar tām, kurām šobrīd ir labāka ekonomiskā situācija, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē uzsvēra Jānis Dūklavs. Zemkopības ministrs arī norādīja, ka ES joprojām pastāv ievērojamas atšķirības starp ES lauku teritoriju attīstības līmeņiem. Līdz ar to ir nepieciešams pilnveidot laukus kā kvalitatīvu dzīves un darba telpu tieši ES konverģences reģionos, tādejādi risinot jautājumu par mazāk attīstīto ES lauku teritoriju attīstību un atšķirību izlīdzināšanos. Jau ziņots, ka Zemkopības ministrija Briselē aktīvi cīnās par to, lai pēc 2013. gada Kopējās lauksaimniecības politikas reformas it īpaši tiešie maksājumi visiem ES lauksaimniekiem tiktu sadalīti godīgi un taisnīgi, nevis kā tas ir šobrīd, kad tiešmaksājumi veco ES dalībvalstu lauksaimniekiem vairākkārt pārsniedz tiešmaksājumus, ko saņem vairāku jauno ES valstu lauksaimnieki. |