Ceturtdien, 17. martā Briselē pēc ļoti saspringtām diskusijām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lauksaimniecības ministru starpā, Latvija balsojumā neatbalstīja ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes secinājumus par Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) plānošanas periodam no 2013. līdz 2020. gadam, jo tie neparedz skaidru vienošanos, ka nākotnes tiešo maksājumu sistēma būs taisnīga un godīga pret visiem ES dalībvalstu lauksaimniekiem.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē atkārtoti uzsvēra, ka Latvijai vissvarīgākais jautājums KLP reformā ir tiešo maksājumu sistēmas pārskatīšana, lai pēc 2013. gada tiktu nodrošināti godīgi un taisnīgi tiešo maksājumu līmeņi visā ES, tādējādi nodrošinot godīgus konkurences un saimniekošanas nosacījumus visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem.

„Diemžēl, izskatās, ka atsevišķas dalībvalstis ir tā aizrāvušās ar paslēpju spēlēšanu, ka joprojām nevēlas redzēt to, kas notiek tām apkārt. Katrā ziņā mēs vienmēr esam uzsvēruši un turpināsim to darīt, ka Kopējās lauksaimniecības politikas tiešo maksājumu sistēmai, kā arī lauku attīstības politikas finansējuma sadalījumam starp dalībvalstīm ir jābūt taisnīgam, godīgam un balstītam uz objektīviem kritērijiem,” saka zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

"Sarunas bija ārkārtīgi spraigas. Latvija balsoja pret Eiropas padomes sagatavoto secinājuma projektu, kurš pauda mums nepieņemamu pozīciju. Mēs nevaram balsot par dokumentu, kur rakstīts, ka pat 2020. gadā joprojām balstīsimies uz "taisnīgākiem" tiešmaksājumiem, skaidri nedefinējot šī jēdziena nozīmi. Kopā ar mums pret projektu balsoja arī Lietuva, Igaunija, Zviedrija, Dānija, Grieķija, Malta un Lielbritānija," sacīja ZM valsts sekretāres vietnieks Aivars Lapiņš.

AgroPols

Latvija balsojumā Briselē neatbalsta ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes secinājumus par KLP plānošanas periodam no 2013. līdz 2020. gadam

Paroles atgadināšana