Briseles koridoros lemj par mums

Kalniete: Noiets pusceļš uz jauno ES lauksaimniecības politiku

"Ar ziņojumu par Eiropas Kopējās lauksaimniecības politikas reformu pēc 2013. gada kopumā esmu apmierināta, - tas nav ideāls, taču tas pagaidām ir atstājis atvērtas durvis visos Latvijai svarīgākajos jautājumos", "Rietumu radio" sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete.

Šo ziņojumu EP Lauksaimniecības komiteja plāno pieņemt 25. maijā un tas būšot formāls process, jo visas diskusijas jau ir bijušas.

"Ziņojums nav ideāls, taču tas pagaidām ir atstājis atvērtas durvis visos Latvijai svarīgākajos jautājumos - jautājumā par pārejas periodu, par to, kādi būs maksājumu griesti un zemākais to slieksnis," sacīja Kalniete, norādot, ka ir panākts, ka tiešie maksājumi netiks aprēķināti, balstoties uz vēsturisko statistiku. EP deputāte skaidro, ka šis ir otrais ziņojums, ko EP ir sagatavojis un "tajā daudz detalizētāk runāts par to, kādai būtu jābūt Eiropas Kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2013. gada".

Atbildot uz jautājumu, kā ziņojumu ietekmē tas, ka to izstrādājis ES vecās dalībvalsts pārstāvis - vācietis Alberts Dess -, Kalniete sacīja, ka Dess ir vadījis EP Lauksaimniecības komitejas delegāciju uz Latviju un viņš ir labi pārzinot situāciju Latvijā. "Šis dokuments ir visu Eiropas Savienības dalībvalstu interešu kompromiss. Jāatceras arī tas, ka Vācija, Francija, Nīderlande maksā lielas kontribūcijas ES budžetā un būtu nereāli prasīt, lai šīs valstis nesavtīgi palīdzētu pārējai Eiropai," sacīja Kalniete.

Kā norādīja Kalniete, Latvijai svarīgi, ka maksājumi būs taisnīgāki, notiks atteikšanās no maksājumu lielumu noteikšanas, balstoties uz vēsturisko statistiku, kas radot netaisnību. "Tāpat ir ļoti svarīgi, lai mēs panāktu, ka jaunā lauksaimniecības reforma stātos spēkā pēc iespējas īsāka pārejas perioda," sacīja EP deputāte.

Deputāte sacīja, ka pirmajā ziņojumā bijusi vienošanās par pamatprincipiem "un svarīgākais, ko izcīnījām, bija tas, ka lauksaimniecības reformas pamatā ir jābūt taisnīguma principam," bet tajā vēl nav bijusi runa par konkrētiem instrumentiem un politikām. "Otrais ziņojums jau ir konkrētāks un runā par to, ko maksās un kā maksās. Cik maksās - par to jau mēs runāsim likumdošanas priekšlikumos, pie kuriem EP strādās nākamgad," norādīja EP deputāte. Līdz ar šī ziņojuma pieņemšanu, kā norāda Kalniete, ir noiets pusceļš uz jauno ES lauksaimniecības politiku, kas nozīmē iespēju Latvijas zemniekiem saņemt lielākus maksājumus.

Kā uzsver Kalniete, maksājumi kļūs taisnīgāki, taču "šobrīd ir skaidrs, ka neizdosies panākt, lai maksājumi pilnīgi visām valstīm būtu vienādi, pamatoti ar vienādu formulu". Viņa norāda, ka pašlaik cīņa notiek par to, "lai tiktu noteikts tāds kā koridors un neviens nesaņemtu mazāk par šā koridora zemāko slieksni un, lai neviens nesaņemtu arī vairāk par augstāko robežu".

"Latvija gribētu redzēt, ka šis koridors būtu 80 līdz 120 procenti no Eiropas vidējā maksājuma, jo šobrīd proporcija ir tāda, ka, piemēram, Grieķijas lauksaimnieks saņem aptuveni 600 eiro par hektāru, bet Latvijas - 80. Panākt taisnīgākus maksājumus ir būtiski arī no konkurences viedokļa," sacīja Kalniete

Viņa skaidro, ka konkrēti skaitļi būs zināmi nākamgad. "Šobrīd ir ļoti svarīgi, cik naudas kopējam ES lauksaimniecības budžetam tiks atvēlēts," sacīja deputāte.