Briseles koridoros lemj par mums

Sešām dalībvalstīm, līdzfinansējot projektus ar ES, būs jāiegulda mazāk savu līdzekļu

Eiropas Komisija ir vienojusies par pasākumiem, kuriem vajadzētu ievērojami palīdzēt dažu ES visvairāk cietušo valstu ekonomikām atkal nostāties uz kājām, informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāvji.

Priekšlikums paredz, ka sešām dalībvalstīm, līdzfinansējot projektus ar Eiropas Savienību, būs jāiegulda mazāk savu līdzekļu. Komisija Grieķijai, Īrijai, Portugālei, Rumānijai, Latvijai un Ungārijai piešķir papildu ES līdzfinansējumu, kas ir būtiski svarīgs izaugsmes un konkurētspējas paaugstināšanas projektu realizācijai šajās valstīs. 

Šādi Brisele cer atbloķēt  2,884 miljardu eiro (nepilnus 2 miljardus latu) liela finansējuma piešķiršanu, kuru līdz šim aizkavējis līdzekļu trūkums, kuru piedzīvo finanšu grūtībās nonākušās dalībvalstis.

No kopējiem līdzekļiem,  kurus iecerēts šādi atbrīvot, 879 miljoni eiro (618 miljoni latu) pienākas Grieķijai, 629 miljoni eiro (442 miljoni latu) - Portugālei, 98 miljoni eiro (69 miljoni latu) - Īrijai, 714 miljoni eiro (502 miljoni latu) - Rumānijai, 308 miljoni eiro (217 miljoni latu) - Ungārijai un 255 miljoni eiro (179 miljoni latu) - Latvijai.

Minētās dalībvalstis, kam tagad būs jārod mazāk valsts līdzekļu līdzfinansējumam, cīnās ar valsts budžeta sabalansēšanu. Līdzfinansējums varēs tikt palielināts projektiem, kurus finansēs no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Zivsaimniecības fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai. Pēc priekšlikuma pieņemšanas varēs uzsākt programmas, kas līdz šim netika realizētas valsts finansējuma trūkuma dēļ, un tādējādi ekonomikā ieplūdīs jauni līdzekļi.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu teica:"Šie priekšlikumi ir ārkārtas reakcija uz ārkārtas situāciju. Fondu apgūšanas sekmēšana kopā ar finansiālā atbalsta programmām liecina par Komisijas apņemšanos veicināt labklājību un konkurētspēju valstīs, ko finanšu krīze skāra vissmagāk. Savā ziņā tas ir "Maršala plāns" ekonomikas atjaunošanai. Jaunais lēmums valstu ekonomikā iepludinās līdzekļus un vienlaikus samazinās projektu līdzfinansējumam nepieciešamos izdevumus no valstu budžetiem. Aicinu Eiropas Parlamentu un Padomi bez kavēšanas pieņemt lēmumu, lai piešķīrumi nonāktu pie saņēmējiem nākamā gada sākumā."

Jaunajā lēmumā nav paredzēts jauns vai papildu finansējums, bet gan agrāk tiks izmaksāti līdzekļi, kas jau ir piešķirti ES kohēzijas politikas, lauku attīstības un zivsaimniecības politikas ietvaros. Pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma ES līdzdalību varēs paaugstināt līdz 95%.  Lai to varētu izdarīt, prioritāte jāpiešķir projektiem, kas veicina izaugsmi un nodarbinātību, piemēram, darba ņēmēju pārkvalifikācijai, uzņēmumu puduru veidošanai vai investīcijām transporta infrastruktūrā. Šādi var paaugstināt izpildīto projektu īpatsvaru un fondu apgūšanu, kā arī ātrāk iepludināt ekonomikā papildu līdzekļus.

Jaunais lēmums attiecas uz dalībvalstīm, ko krīze skārusi vissmagāk un kas ir saņēmušas finansiālu atbalstu no maksājuma bilances mehānisma programmām, ko izmanto valstis, kuras neietilpst eirozonā (Rumānija, Latvija un Ungārija), vai no Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismā, ko izmanto eirozonas dalībvalstis (Grieķija, Īrija un Portugāle).

Komisija aicinās Padomi un Eiropas Parlamentu pieņemt priekšlikumu paātrinātā likumdošanas procedūrā līdz 2011. gada beigām, lai pēc iespējas drīz varētu sākt tik nepieciešamo projektu realizāciju.

Līdzfinansējuma likmes palielinājums ir ārkārtas pagaidu pasākums, kuru izmantos tikai periodā, kamēr dalībvalstis saņem atbalstu no finanšu palīdzības programmām.

Palīdzot apgūt fondus, Komisija sadarbojas ar attiecīgajām dalībvalstīm, lai novērstu līdzekļu izmantošanas šķēršļus, paaugstinātu administratīvās spējas un paātrinātu projektu īstenošanu un līdzekļu izmantošanu valstīs. Komisija ir izveidojusi darba grupu atsevišķi Grieķijai, kas palīdzēs īstenot ekonomikas stabilizācijas programmā paredzētos pasākumus un panākt raitāku ES fondu izmantošanu.
Komisija ierosina Eiropas Parlamentam un Padomei koriģēt sistēmu, ar kuru patlaban ES līdzfinansē Kohēzijas, zivsaimniecības un lauku attīstības politiku Grieķijā, Īrijā, Portugālē, Rumānijā, Latvijā un Ungārijā.