Briseles koridoros lemj par mums

Latviju neapmierina EK publicētie ES Kohēzijas politikas (ES fondu) regulu priekšlikumi

Latvija ir neapmierināta ar ceturtdien, 6. oktobrī, Eiropas Komisijas publicētajiem Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas politikas (ES fondu) regulu priekšlikumiem 2014.-2020. gada plānošanas periodam, kuros noteikti gan principi ES dalībvalstīm pieejamā finansējuma apjoma noteikšanai un iespējamajām atbalsta jomām, gan arī ES fondu vadības un ieviešanas jautājumi periodam pēc 2013. gada.

Publicētie priekšlikumi paredz finansējumu Latvijai samazināt par apmēram vienu miljardu eiro (700 miljoniem latu), žurnālistiem atzina Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aleksandrs Antonovs.

Viņš norāda: „Latviju neapmierina pašreizējais piedāvājums, jo tas paredz Kohēzijas politikas jeb ES fondu finansējuma samazinājumu Latvijai. Tāpat Latvija uzskata, ka EK piedāvājums nenodrošina pietiekami fokusētu Kohēzijas politiku, kas būtu atbalsts ierobežotam skaitam prioritāšu un tādējādi ļautu sasniegt redzamākus rezultātus.”

ES fondu finansējuma vismaz esošā apjoma saglabāšana arī pēc 2013. gada vai pat lielāks finansējums ir Latvijas prioritāte sarunās par Kohēzijas politikas nākotni un viena no Latvijas Republikas prioritātēm sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014.–2020.gadā, ņemot vērā to, ka ES finansējums ir vienīgās nozīmīgās Latvijai pieejamās investīcijas attīstībai, kā arī arvien pastāv būtiskas sociālās un ekonomiskās atšķirības starp ES dalībvalstīm un reģioniem.

Latvija vēlas uzlabot Kohēzijas politikas efektivitāti, nosakot, ka dalībvalstīm būtu jāatskaitās par sasniegtajiem rezultātiem, nevis izlietoto naudas apjomu, tādējādi samazinot izmaksu kontroles un uzsverot šīs politikas efektivitāti un pievienoto vērtību. Tāpat Latvijai ir būtiski skaidri nosacījumi ES fondu ieviešanai jau pirms nacionālo plānošanas dokumentu sagatavošanas, lai šo nosacījumu turpmākā interpretācija nekavētu ES fondu ieviešanas uzsākšanu 2014. gada 1. janvārī, nevilcinot investīciju ieplūdi Latvijas tautsaimniecībā un sekmējot tās attīstību.

„Sarunas par Kohēzijas politikas nākotnes jautājumiem būs sarežģītas, bet Latvija ar savu pozīciju nebūs viena,  kā to pierāda pagājušajā nedēļā Baltijas valstu un Ungārijas premjerministru kopīgi nosūtītā vēstule Eiropas Komisijai par Kohēzijas politikas finansējuma netaisnīgajiem sadalījuma nosacījumiem starp dalībvalstīm. Finanšu ministrija meklē sabiedrotos citu dalībvalstu vidū, kā arī sadarbojas ar nozaru ministrijām, lai nodrošinātu pēc iespējas labvēlīgāku iznākumu Latvijai sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014. – 2020. gadā,” uzsver A. Antonovs.

Finanšu ministrija kā atbildīgā institūcija par pozīcijas veidošanu attiecībā uz Kohēzijas politikas nākotni 2014.-2020. gada plānošanas periodam izstrādās Latvijas pozīcijas par ES fondu regulu priekšlikumiem, sadarbojoties ar nozaru ministrijām un sabiedriskajiem partneriem, kā arī nodrošinās Latvijas interešu pārstāvniecību ES līmeņa sarunās.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļas vadītāja Sanita Jemberga aģentūrai LETA norādīja, ka nevar komentēt FM nosauktos skaitļus, jo Eiropas Komisijas pieņemtajos dokumentos konkrēta sadalījuma nav, tas būs tikai pēc kopējās budžeta paketes pieņemšanas.

Piedāvājums, ka valstij pieejamo ES fondu apjoms nevarēs pārsniegt 2,5% no tās nacionālā kopienākuma, ir saistīts ar vēlmi nodrošināties, ka valstis spēj investēt sev paredzētās summas ierobežota līdzfinansējuma apstākļos.

"Mēs zinām, ka par to Latvijā ir daudz rūpju, un EK ir saņēmusi arī Baltijas un Ungārijas premjeru vēstuli - taču šis ir tikai sarunu sākums. Arī Latvijā, prezentējot budžeta metu, neviens nav laimīgs, bet rezultāts ir kompromiss starp dažādām sabiedrības grupām. Gala lēmumu par budžetu pieņems ES valstu vadītāji un Eiropas Parlaments. Otrkārt, jaunums ir 5% rezerve katrā no fondiem. Budžeta perioda vidū notiks līdzšinējā snieguma izvērtēšana, rezervi sadalot valstīm, kas veiksmīgi investē sev paredzēto finansējumu un kuru projekti atbilst "Eiropa 2020" mērķiem. Latvijai, ja viss norit veiksmīgi, būtu iespējas uz to pretendēt," uzsver EK pārstāvniecībā.

Vienlaikus tiek norādīti arī labumi, ko paredz EK piedāvājums, piemēram, Latvijai arvien būs pieejami visi fondi. ES līdzfinansējuma līmenis Latvijā paliks nemainīgs - atkarībā no projekta līdz 85%. Naudu dalīs daudz koncentrētāk, katrai valstij noslēdzot ar EK atsevišķu vienošanos par prioritātēm, kam būs jāatbilst Eiropas izaugsmes stratēģijai. Savukārt naudas saņēmējiem samazinās birokrātiju, piemēram, ES audits mazākajos projektos vairs nebūs obligāts, visi dokumenti būs jāiesniedz elektroniski, atsevišķos posmos detalizēto atskaišu vietā pietiks ar auditētiem uzņēmumu gada pārskatiem u.tml.

Plānots arī jauns instruments "Savienojot Eiropu", kur centralizēti sadalāmi 40 miljardi eiro lielajiem pārrobežu infrastruktūras projektiem enerģētikā, transportā un informācijas tehnoloģijās, kas savieno reģionus ar ES prioritāro infrastruktūru. Tāpat plānots, ka tiks paplašināts Eiropas Globalizācijas fonda līdzekļu saņēmēju loks, no kā līdz šim finansēja cilvēku apmācību citai profesijai tikai ļoti liela apjoma atlaišanu gadījumā.

Saistībā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu Eiropas Savienības Kohēzijas politikas regulējumam 2014. līdz 2020. gadam ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis uzsver, ka šis Komisijas piedāvājums ir nepieņemams, jo paredz samazināt ES fondu atbalstu tām valstīm, kuras ir bijušas veiksmīgākas fondu apguvē, nevajadzīgi paplašina saņēmēju loku, izveidojot jaunu reģionu kategoriju, un tādējādi nenodrošinās efektīvu Lisabonas līguma par ES darbību 174.pantā atrunātā mērķa mazināt atšķirības ES dalībvalstu attīstības līmeņos sasniegšanu.

„Situācijā, kad Latvija ir veiksmīgi veikusi drastiskus nacionālā budžeta konsolidācijas pasākumus, rūpīgi ievērojot ekonomikas atveseļošanas programmas nosacījumus un joprojām ir starp līderēm ES fondu finanšu apguves rādītājos, Kohēzijas fondu līdzekļu samazinājums izskatītos kā sods mūsu valstij. Latvijas cilvēki, kas ar pašcieņu ir izturējuši budžeta konsolidācijas sekas, ir pelnījuši solidaritāti no Eiropas kopienas, nevis sankcijas”, uzsver Ģ. V. Kristovskis. Šādu nostāju ministrs gatavojas paust 11.oktobrī plānotajā Vispārējo lietu padomē Luksemburgā. Ministrs uzskata,  ka tālākās sarunās par ES kohēzijas politiku ir jārod atbilstošs risinājums, lai visiem konverģences reģioniem tiktu nodrošināta individuālajām absorbcijas spējām atbilstoša attīstība un tādējādi ļautu šiem reģioniem efektīvi attīstīties un dot savu pienesumu ES globālās konkurētspējas veicināšanai.

EK priekšlikums samazināt Latvijas fondu finansējumu negatīvi ietekmēs lauksaimniecības attīstību, norādīja Zemkopības ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece.

"Šo priekšlikumu vērtējam negatīvi. Latvijas reģionu attīstībā ļoti liela loma ir ES finansiālajam atbalstam, tādēļ jebkurš finansējuma samazinājums, kas plānots attīstības veicināšanā, vērtējams negatīvi," sacīja D. Muceniece.