Citas ziņas sadaļā
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Vaidere: ES atbalsts lauksaimniekiem būs neliels atspēriens
Briseles koridoros lemj par mumsLucaua Luksemburgā aicina Latviju vērtēt kā līdzvērtīgu partneriIlze Vabole, AgroPols
21.10.2011 Ceturtdien, 20. oktobrī Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua piedalījās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Luksemburgā, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece. Sanāksmes tēma - Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumi par Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada. Dace Lucaua sanāksmē norādīja, ka Latvija neatbalsta un neatbalstīs Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumus par Kopējo lauksaimniecības politiku laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam, jo tie turpina diskriminēt Latvijas lauksaimniekus, nostādot nevienlīdzīgos konkurences apstākļos, salīdzinājumā ar citu ES dalībvalstu lauksaimniekiem. Apspriežot EK priekšlikumu par Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni pēc 2013. gada, Dace Lucaua pauda neizpratni, ka EK priekšlikumā Latvijas un citu dalībvalstu viedoklis ir klaji ignorēts. Bez tam mēs uzskatām, ka Eiropas Komisijas priekšlikums ir pretrunā ar 2008. gada Eiropas Padomes nolemto, ka Eiropas Savienībā ir nepieciešams nodrošināt godīgus konkurences nosacījumus visu dalībvalstu lauksaimniekiem un ilgtspējīgu lauksaimniecību visā savienībā. Tāpat arī tiešo maksājumu sadales priekšlikums ir pretrunā ar pašas Eiropas Komisijas 2010. gada paziņojumā Kopējās lauksaimniecības politika 2020. gada perspektīvā minēto, ka ir jāpārskata veids, kā tiek dalīti tiešie maksājumi, lai atbalsts visām dalībvalstīm un lauksaimniekiem būtu taisnīgs un līdzsvarots, sacīja Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua. Lai tiešie maksājumi būtu taisnīgi un objektīvi visiem ES lauksaimniekiem, Latvija ierosina noteikt minimālo tiešo maksājumu līmeni 80 procentu apmērā no ES vidējā, ko jāsaņem ikvienai dalībvalstij, sākot jau ar 2014. gadu. Tāpat nepieciešams noteikt arī maksimālo tiešo maksājumu līmeni katrai dalībvalstij 120 procentu apmērā no ES vidējā, ko nedrīkst pārsniegt. Gala lēmumu par ES daudzgadu budžetu nākamajam plānošanas periodam no 2014. līdz 2020. gadam būs jāpieņem ES dalībvalstu premjerministriem. Plānots, ka ES daudzgadu budžetu varētu pieņemt 2012. gada nogalē. Jau ziņots (sk. rakstu http://www.agropols.lv/?menu=126&newsid=95046), ka 12. oktobrī Eiropas Komisija (EK) oficiāli nāca klajā ar likumdošanas aktu priekšlikumiem par Kopējo lauksaimniecības politiku laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam, tai skaitā par dalībvalstīm paredzētajiem finanšu līdzekļiem tiešajiem maksājumiem, kas Latvijai nav pieņemami, jo turpina diskriminēt Latvijas lauksaimniekus, nostādot nevienlīdzīgos konkurences apstākļos, salīdzinājumā ar citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lauksaimniekiem. |