Briseles koridoros lemj par mums

Latvija iebildīs EK priekšlikumam par krasu nozvejas kvotu samazinājumu Baltijas jūrā

Piektdien, 21. oktobrī Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāre Dace Lucaua piedalīsies Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Luksemburgā, kurā paudīs Latvijas nostāju un iebildīs pret Eiropas Komisijas (EK) vēlmi krasi un ļoti lielā mērā nepamatoti samazināt Latvijai paredzētās nozvejas kvotas Baltijas jūrā 2012. gadā, salīdzinājumā ar 2011. gadu, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

Piektdien ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padome pieņems regulu par kopējām pieļaujamām nozvejām un nozvejas kvotām Baltijas jūrā 2012. gadā, kas pēc EK ierosinājuma varētu ievērojami samazināt nozvejas apjomu Latvijai un citām Baltijas jūras piekrastes valstīm. EK vēlas būtiski samazināt nozvejas kvotas Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī vairākām zivju sugām, kas negatīvi ietekmētu Latvijas zivsaimniecības nozari.

Latvija, tāpat kā Igaunija, Lietuva un Somija kategoriski iebilst pret EK piedāvāto kraso brētliņu nozvejas kvotas Baltijas jūrā samazinājumu par 26 procentiem un aicina to noteikt ne lielāku par 15 procentiem. Minētās valstis nepiekrīt EK priekšlikumam samazināt reņģu nozvejas kvotas Rīgas jūras līcī par 21 procentu, uzskatot, ka samazinājums nedrīkstētu būt lielāks par 10 procentiem. Baltijas jūras centrālajā daļā EK rosina reņģu nozveju samazināt par 33 procentiem, savukārt Latvija, Igaunija, Lietuva, Somija, kā arī Polija uzskata, ka samazinājums nedrīkstētu būt lielāks par 15 procentiem. Trim Baltijas valstīm un Somijai nav pieņemams arī EK piedāvātais rekordlielais 79 procentu nozvejas kvotu samazinājums Baltijas jūras lasim, jo tas neizriet no zinātnieku sniegtajām rekomendācijām.

Neraugoties uz to, ka mencu nozvejas kvotas jau vairākus gadus tiek palielinātas un arī 2012. gadā ir paredzēts 15 procentu mencu nozvejas kvotas pieaugums, EK vēlas saglabāt katram kuģim mencu zvejā Baltijas jūrā paredzēto zvejas dienu skaitu līdz 160 dienām, uz ko Latvija norāda, ka ir nepieciešams zvejas dienu skaita palielinājums līdz 178 dienām, jo citādi tiks radītas negatīvas sekas zvejas organizēšanā un plānošanā un pastāvēs reāls risks neapgūt zvejniekiem iedalītos limitus.

„Latviju interesējošie zivju krājumi Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī ir pietiekami stabili un vienmēr tikuši izmantoti saskaņā ar zinātnieku ieteikumiem, tāpēc Latvija ir nepatīkami pārsteigta par Eiropas Komisijas pārspīlētajiem ierosinājumiem tik būtiski samazināt nozvejas kvotas 2012. gadā. Eiropas Komisijas piedāvātā ļoti sasteigtā virzīšanās uz mērķi – maksimālo ilgtspējīgo zivju ieguves līmeni – tikai viena vai divu gadu laikā, bez tam pielietojot vāji pamatotu, kā arī pārāk radikālu nozvejas kvotu samazinājumu, negatīvi ietekmēs Latvijas zvejniecības, zivju apstrādes un tirdzniecības nozares darbību. Zveja un zivju apstrāde ir būtisks nodarbinātības veids piekrastes rajonos. Tāpēc nozvejas kvotu samazināšana, ja tāda patiešām ir nepieciešama, jāveic pakāpeniski, saprātīgā un attiecībā uz nozari piesardzīgā veidā, nevis tā, kā to ir iecerējusi Eiropas Komisija,” uzsver ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš, kurš kopā ar ZM valsts sekretāri Daci Lucauu un ZM valsts sekretāres vietnieku Aivaru Lapiņu pārstāvēs un centīsies attiecīgi pamatot Latvijas intereses ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Luksemburgā.