Briseles koridoros lemj par mums

Eiropas Parlaments apstiprina jauno ES lauksaimniecības politiku 2014.-2020. gadam

Trešdien, 20. novembrī,  Eiropas Parlaments galīgajā lasījumā pieņēma piecus tiesību aktus, kas sākot ar 2014. gadu reformēs ES kopīgo lauksaimniecības politiku (KLP). Jaunā KLP veicinās videi draudzīgāku lauksaimniecību un taisnīgāku ES līdzekļu sadali, palīdzot lauksaimniekiem efektīvāk konkurēt lauksaimniecības tirgū.

“Tikko esam noteikuši galīgās aprises ES pirmajai lauksaimniecības politikas reformai, par ko vienojušies ES dalībvalstu ministri un tieši ievēlēti Eiropas iedzīvotāju pārstāvji. Šajā ilgstošajā un sarežģītajā noteikumu izstrādes procesā Parlamentam izdevies panākt ievērojamus uzlabojumus. Jaunā KLP nodrošinās efektīvāk līdzsvaros vajadzību nodrošināt Eiropu ar pārtiku un vajadzību saudzēt vidi, kā arī ļaus zemniekiem efektīvāk stāties pretim nākotnē gaidāmajiem izaicinājumiem. Tā neapšaubāmi būs arī taisnīgāka un leģitīmāka", norādīja EP Lauksaimniecības komitejas priekšsēdētājs un Parlamenta KLP sarunu grupas vadītājs Paolo De Castro (S&D, Itālija).

Taisnīgāka ES līdzekļu sadale

Lai nodrošinātu, ka tiešos maksājumus saņem vienīgi aktīvie lauksaimnieki, deputāti pārliecināja Padomi izveidot "melno sarakstu" ar iestādēm, kā, piemēram, lidostas vai sporta klubi, kuras automātiski izslēgs no ES lauksaimniecības finansējuma pretendentu vidus, ja vien tās nespēs pierādīt, ka lauksaimnieciskā darbība veido nozīmīgu to ienākumu daļu.

Pēc Parlamenta prasības izveidota arī īpaša ES programma jauno zemnieku atbalstam, piešķirot 25% piemaksu par pirmajiem 25 līdz 90 hektāriem. Arī nelielās saimniecības varēs pretendēt uz lielāku finansējumu, savukārt lielajām saimniecībām, kas tiešajos maksājumos saņem vairāk nekā 150 000 eiro, finansējumu virs šiem griestiem samazinās vismaz par 5%.

"Papildus līdzekļu daļējai novirzīšanai no "lielajiem" pie "jaunajiem" un "mazajiem", mums izdevies panākt arī taisnīgāku budžeta sadali ES dalībvalstu vidū. Līdz 2020. gadam zemniekiem visās dalībvalstīs jāsaņem vismaz 72% no ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa", skaidro Luis Manuel Capoulas Santos (S&D, Portugāle), kas atbildīgs par Parlamenta grozījumiem Tiešo maksājumu un Lauku attīstības regulās.

Zaļāka lauksaimniecības politika, dubultā finansējuma novēršana

Saskaņā ar jauno KLP, 30% no katras dalībvalsts tiešmaksājumu budžeta būs piesaistīti obligāto vides saudzēšanas pasākumu īstenošanai, piemēram, lauksaimniecības kultūru dažādošanai, pļavu vai ganību uzturēšanai un ekoloģisko lauksaimniecības platību veidošanai.

Vairs nepieļaus "dubulto finansēšanu", proti, zemnieki nevarēs divreiz pretendēt uz maksājumiem par vienu un to pašu vides pasākumu īstenošanu, savukārt lauksaimniekiem, kas neīstenos obligātos videi labvēlīgākas politikas pasākumus, ne tikai neizmaksās "zaļās" subsīdijas, bet arī piemēros papildus sankcijas. Tomēr "zaļās subsīdijas" atcels pakāpeniski, četru gadu laikā.

"Ir tikai taisnīgi dot zemniekiem vairāk laika pielāgoties jaunajiem vides aizsardzības noteikumiem. Pirmajos divos jaunās KLP gados zemniekiem netiks piemērotas sankcijas, bet pēc tam dabas aizsardzībai piesaistītos tiešmaksājumus pakāpeniski pārtrauks,  samazinot kopējo maksājumu apjomu maksimāli par 25%", teica Giovanni La Via (EPP, Itālija) par Lauksaimniecības finansēšanas, pārvaldīšanas un uzraudzības regulu atbildīgais EP deputāts.

“Ar šiem jaunajiem instrumentiem, kas paredzēti lauku apgabalu ekonomiskās darbības saglabāšanai un veicināšanai, vides aizsardzības pastiprināšanai un dubulto maksājumu novēršanai, publiskie līdzekļi tiks efektīvāk izmantoti visas sabiedrības labumam", norādīja deputāts Capoulas Santos.

Palīdzība zemniekiem cīņā pret krīzi

Parlaments arī panāca papildus noteikumus, kas lauksaimnieku organizācijām palīdzēs efektīvāk pretoties tirgus svārstībām un stiprinās to pozīcijas sarunās par cenu.

"Jaunie noteikumi, piemēram, paplašina nozaru loku, kurās lauksaimnieku organizācijām atļauts to dalībnieku vārdā vienoties par piegādes līgumiem, nepārkāpjot konkurences noteikumus. Ražotāju organizāciju stiprināšanai nevajadzētu veicināt karteļu veidošanos, bet gan palīdzēt uzlabot zemnieku ekonomisko stāvokli", norādīja deputāts Michel Dantin (EPP, Francija), kurš atbildīgs par Lauksaimniecības tirgus kopīgās organizācijas regulas noteikumiem.

KLP reforma

KLP reformas likumdošanas process, kas Parlamentā aizsākās 2010, noslēdzās 2013. gada jūnijā, Parlamenta, Padomes un Komisijas pārstāvjiem panākot politisku vienošanos par galvenajām KLP nostādnēm.

Pirms galīgais plenārsesijas balsojuma notika vēl viens likumdošanas sarunu raunds, kurā tika atrisināti vēl atlikušie jautājumi. Šodien pieņemtie tiesību akti ir: četras regulas par ES lauksaimniecības politiku 2015.-2020. gadā un regulu par pārejas noteikumiem 2014. gadā. Plašāka informācija — informatīvajā izklāstā (saite zemāk).

Balsojumu rezultāti

Regula par tiešajiem maksājumiem pieņemta ar 440 deputātu balsīm par, 238 pret un 10 atturoties.

Regulu par lauku attīstību pieņēma ar 576 balsīm par, 101 pret un 11 atturoties.

Regulu par lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju deputāti pieņēma ar 426 balsīm par, 253 pret un 8 atturoties.

Regulu par KLP finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību deputāti pieņēma ar 500 balsīm par, 177 pret un 10 atturoties.

Savukārt regulu par pārejas noteikumiem 2014. gadā apstiprināja ar 592 balsīm par, 81 pret un 14 atturoties.

Eiropas Parlamenta Informācijas birojs