Pirmdien, 16. decembrī, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē tika oficiāli apstiprinātas KLP reformas trīs būtiskākās regulas – Tiešo maksājumu, Lauku attīstības un Tirgus kopējo organizāciju regula. Līdz ar to ES KLP reforma ir pabeigta un dalībvalstis varēs sākt tās īstenošanu laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam.

„Kopumā vērtējot, uzskatu, ka Kopējā lauksaimniecības politika pēc reformas ir kļuvusi mērķtiecīgāka, konkurētspējīgāka, elastīgāka, zaļāka un, kas man sevišķi svarīgi, vairāk uz lauksaimniecisko ražošanu vērsta,” atzīst zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Tiešo maksājumu regulā ir sperts nozīmīgs solis, lemjot par godīgākiem tiešajiem maksājumiem, kas nozīmē, ka pakāpeniski nākamā perioda laikā, sākot ar 2019. gadu, četras valstis – Latvija, Lietuva, Igaunija un Rumānija – sasniegs vienādu maksājuma par hektāru līmeni, kas atbildīs 75 procentiem no ES vidējā. Līdz ar to Latvija tiešajos maksājumos nākamajā periodā no 2014. līdz 2020. gadam saņems par 986 miljoniem eiro vairāk, salīdzinot ar 2007.-2013. gada periodu. Ir sperts liels solis uz priekšu, taču skaidrs, ka uz vēl nākamo finanšu perspektīvu pēc 2020. gada Latvijai šis jautājums būs tikpat aktuāls un būs jāturpina sarunas par patiesi izlīdzinātu atbalstu.

Līdz ar Tiešo maksājumu regulas apstiprināšanu ir palielināts atbalsta apmērs saistītajam atbalstam. Tas nozīmē, ka Latvija varēs izmantot ar ražošanu saistītam atbalstam līdz 15 procentiem no tiešo maksājumu aploksnes, lai atbalstītu konkrētas nozares, kuras ir sevišķi svarīgas ekonomisku, vides un/vai sociālu iemeslu dēļ. Tiešie maksājumi turpmāk būs paredzēti aktīviem lauksaimniekiem, kas izpildīs lauksaimnieciskās darbības kritērijus – nodarbosies ar lauksaimniecības produktu ražošanu un uzturēs lauksaimniecības zemi ganīšanai un kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī.

Īpašs papildu atbalsts būs pieejams jaunajiem lauksaimniekiem, lai veicinātu gados jaunu lauksaimnieku aktīvāku iesaistīšanos lauksaimnieciskā darbībā. Savukārt mazie lauksaimnieki varēs atteikties no daudzo standarta tiešo maksājumu shēmu atbalsta un tā vietā izvēlēties saņemt mazo lauksaimnieku shēmas atbalstu – fiksētu saimniecības maksājumu 500 eiro gadā un izmantot šai shēmai radītās priekšrocības – atbrīvojumu no savstarpējās atbilstības kontrolēm, atbrīvojumu no „zaļās” komponentes un vienkāršāku gadskārtējo pieteikšanos maksājumam.

No 2014. gada tiek atcelts nosacījums, ka lauksaimniecības zemei ir jābūt labā lauksamniecības stāvoklī 2003. gada 30. jūnijā. Tas paplašinās izmantotās lauksaimniecības zemes platību un veicinās pamestās un aizaugušās zemes atjaunošanu. Tas ir svarīgs tieši Latvijas panākums, jo bijām pirmie, kas pirms vairākiem gadiem šo lietu Briselē pieteica. Tā ir svarīga patlaban neapsaimniekotās lauksaimniecības zeme atgriešanai ražošanā.

Savukārt Lauku attīstības regula paredz, ka investīciju pasākumi – saimniecību modernizācija, pievienotās vērtības radīšana un infrastruktūras attīstība – būs apvienoti vienā pasākumā, kas ļaus lauksaimniekiem iesniegt vienu projekta iesniegumu, iekļaujot visas saimniecībā nepieciešamās investīcijas. Tomēr Latvija nav apmierināta, ka Lauku attīstības regulā atbalsts meža nozarei ir virzīts caur vides jautājumiem. Meža nozare Latvijā tradicionāli ir bijusi viena no nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm, tomēr atbalsta iespējas nākamajā periodā ir ierobežotas. Kā jau iepriekš ziņots un jūlijā lemts Ministru kabinetā, Zemkopības ministrija ir sagatavojusi Lauku attīstības programmu 2014. līdz 2020. gadam.

Visbeidzot, Tirgus kopējo organizāciju regulā programmai „Skolas auglis” palielināts finansējums no 90 miljoniem eiro līdz 150 miljoniem eiro gadā, kā arī ir paredzēts ES atbalsts informēšanas pasākumiem. Pēc atvēlēto līdzekļu izlietojuma Latvijas rādītāji jau pašlaik ir augstāki par ES vidējiem rādītājiem, un Latvija ierindojas to sešu dalībvalstu starpā, kuru līdzekļu apguve „Skolas augļa” programmā sasniedz no 95 līdz 100 procentiem.

Tirgus kopējo organizāciju regulas „Drošības tīkla” pasākumu uzlabošanā ir paredzēts daudz plašāks klāsts tirgus krīžu novēršanai vai seku mazināšanai (tirgus cenu krasas lejupslīdes vai pieauguma gadījumos, dzīvnieku slimību un patērētāju uzticības zaudēšanas gadījumos, sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselības risku dēļ u.c. pasākumos īpašu tirgus problēmu risināšanai).

Latvija nav apmierināta ar cukura ražošanas kvotu sistēmas atcelšanas atlikšanu uz 2017. gada 1. oktobri, jo iepriekšējais regulējums paredzēja cukura ražošanas kvotu sistēmas atcelšanu ar 2015. gada 1. oktobri. Pēdējos trīs gados ES iekšējā tirgū vidējā cukura ražošanas cenai vērojama pieauguma tendence. Diemžēl EK īstenotie cukura tirgus līdzsvarošanas un cukura deficīta mazināšanas pasākumi nav snieguši vēlamo pozitīvo rezultātu. Tirgū pastāvošās būtiskās problēmas un Komisijas regulārie mēģinājumi situāciju uzlabot liecina par nepieciešamību pēc iespējas ātrāk likvidēt esošo cukura ražošanas kvotu sistēmu.

ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reforma pabeigta, Latvija drīzumā varēs sākt jaunās KLP īstenošanu

Paroles atgadināšana