Briseles koridoros lemj par mums

Eiropas Parlaments iebilst pret jaunas ģenētiski modificētas kukurūzas šķirnes atļaušanu

Ģenētiski modificēto kukurūzas šķirni "Pioneer 1507" nevajadzētu atļaut kultivēt Eiropas Savienības (ES) tirgū, jo tās pret insektiem izturīgie putekšņi varētu nejauši kaitēt arī citām tauriņu un kožu sugām, sacīts Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien, 16. janvārī, pieņemtajā rezolūcijā.

Deputāti aicina ES Padomi noraidīt ierosināto atļauju un mudina Eiropas Komisiju (EK) neierosināt atļaut jaunas ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) šķirnes, pirms nav uzlabotas risku novērtēšanas metodes, aģentūru LETA informēja EP Preses dienesta pārstāve Agnese Krivade.

EP deputāti pieņemtajā rezolūcijā iebilst pret minētās kukurūzas šķirnes atļaušanu, norādot, ka tas pārsniegtu EK pilnvaras, kas noteiktas ES tiesību aktos par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē. Viņi arī piebilst, ka EK savā ierosinājumā nav skaidri norādījusi "konkrētas vides, ekosistēmas un/vai ģeogrāfisko apgabalu aizsardzības nosacījumus", kā tas pieprasīts tiesību aktos.

Deputāti atgādina, ka 2012. gada februārī publicētajā atzinumā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde nepiekrīt "Pioneer" apgalvojumam, ka kukurūza "1507" tikpat kā nekaitēs ES tauriņiem, kas nav mērķsugas, proti, kas neapdraud kukurūzas ražu, un norāda, ka ārkārtīgi jutīgas tauriņu un kožu sugas, kas nav mērķsugas, var apdraudēt saskarsme ar kukurūzas "1507" putekšņiem.

Pēdējā ģenētiski modificētā kultūraugu šķirne, kuras audzēšana tika atļauta ES, bija kartupeļu šķirne "Amflora" 2010.gadā, tomēr tās lietošanu ES tirgū aizliedza 2013. gada decembrī ar ES Vispārējās tiesas spriedumu. Vienīgā ģenētiski modificētā šķirne, ko pašlaik atļauts audzēt ES, ir "Monsanto "izplatītā kukurūzas šķirne "810", tomēr tās atļaujas pagarināšana jau vairākus gadus pēc kārtas ir atlikta.