Citas ziņas sadaļā
Pakļausies milžu diktātam
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Briseles koridoros lemj par mumsPieņemot jaunu rīcības plānu, EK nostiprinājusi apņemšanos uzlabot zvejas kontroli EiropāEdgars Skvariks, Nac.ag. LETA
09.06.2014 Pieņemot jaunu rīcības plānu, Eiropas Komisija nostiprinājusi apņemšanos uzlabot zvejas kontroli Eiropā, liecina EK paziņojums. Plānā izklāstīti vairāki pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot Francijas zvejas kontroli un tādējādi panākt, ka tā atbilst ES Zivsaimniecības kontroles regulas prasībām. Rīcības plānā galvenā uzmanība vērsta uz Francijas nozvejas reģistrācijas sistēmu, lai nodrošinātu, ka valsts kontrolieriem pieejamie dati ir pilnīgi, uzticami un savlaicīgi iesniegti. Ierosināto pasākumu efektivitāti garantēs informācijas tehnoloģiju (IT) rīku izstrāde un kontroles procedūru racionalizēšana. Rīcības plāns izstrādāts pēc EK veiktas revīzijas, kurā apskatīja Francijas zvejas kontroles sistēmas atbilstību Eiropas regulai. Revīzijas procesā īpaši tika izcelta administratīvā sarežģītība, pilnīgas validācijas un datu kontrolpārbaudes trūkums, kā arī tas, ka nenotiek pietiekama kontroles dokumentu apmaiņa ar citām dalībvalstīm. Kā problēmjautājumu minēja arī nozvejas ziņošanas savlaicīgumu un precizitāti. Šis rīcības plāns ir jaunākais elements EK strukturētajā pieejā zvejas kontroles trūkumu novēršanai, un, kā norādījusi EK, vērienīgie ilgtspējības mērķi var palikt neīstenoti un Eiropas zivju krājumu veselība nākamajās paaudzēs var tikt apdraudēta, ja dalībvalstis neievieš efektīvas kontroles un izpildes sistēmas. Turklāt efektīva kontroles sistēma Eiropas zvejniekiem nodrošina vienlīdzīgas konkurences apstākļus - uz visiem attiecas vieni un tie paši noteikumi. Nolūkā risināt sistēmiskas organizācijas problēmas EK strādā ar katru dalībvalsti atsevišķi, lai noskaidrotu, kādi pasākumi vajadzīgi, lai panāktu minētos standartus. Rīcības plāni jau ir pieņemti un tiek īstenoti Spānijā, Maltā, Itālijā un Latvijā, bet izstrādes procesā tie ir vēl trīs valstīm - Portugālei, Bulgārijai un Rumānijai. "Kopīgu noteikumu ievērošana ir ilgtspējīgas zivsaimniecības priekšnoteikums. Bez efektīvas kontroles un atbilstošas izpildes mūsu zivsaimniecības politikas noteikumi paliek tikai uz papīra. Dalībvalstis pašas ir balsojušas par labu šiem noteikumiem, un man prieks, ka mums arvien labāk izdodas panākt, ka visi tos pareizi piemēro," sacīja Jūrlietu un zivsaimniecības komisāre Marija Damanaki. |