Vēlos Jums visiem pateikties par atbalstu un sadarbību iepriekšējos piecos gados, strādājot
ar lauksaimniecības jautājumiem un, jo īpaši, ar Kopējās lauksaimniecības politikas reformu. Tāpat gribu pateikt paldies visiem, kuri mani atbalstīja vēlēšanās.

Arī turpmākos piecos gadus es turpināšu strādāt Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā, un Jūs variet rēķināties ar manu atbalstu Latvijas zemniekiem svarīgu jautājumu risināšanā. Kā vienmēr, būšu atvērta sadarbības piedāvājumiem, lai aizstāvētu mūsu intereses.

Pavisam drīz atsāksies darbs Lauksaimniecības komitejā. Lai arī nākamajos gados nav plānots tik liels darbs, kā sarunas par KLP reformu, taču mums visiem kopā jāgatavojas 2016. gada pārskata ziņojumam, kurā tiks vērtēta KLP reforma. Var paredzēt, ka šis ziņojums ieliks pamatu tālākai reformai, sarunas par kuru, visticamāk, sāksies pēc nākamā EP ievēlēšanas.

Zemāk atradīsiet pāris svarīgākos darbības virzienus komitejas darbā šajā un nākamajā gadā.
Ja Jums ir kādi jautājumi, ierosinājumi vai papildinājumi, aicinu Jūs sazināties ar mani vai kādu no maniem palīgiem, kuru kontaktus atradīsit zemāk.

Ar cieņu,

Sandra Kalniete

Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas darba virzieni 2014. un 2015. gadā

1. Bioloģiskā produktu ražošana un marķēšana.
Pēdējo 10 gadu laikā aizvien pieaugošā pieprasījuma dēļ bioloģisko produktu tirgū ir vērojama dinamiska attīstība. Bioloģiskās pārtikas pasaules tirgus apmēri kopš 1999. gada ir četrkāršojušies. Eiropas Savienībā (ES) bioloģiskajai ražošanai atvēlētā platība ir divkāršojusies. Katru gadu 500 000 ha zemes tiek nodota bioloģiskajai lauksaimniecībai. Tomēr ne iekšzemes piedāvājums, ne tiesiskais regulējums nav gājis kopsolī ar šo tirgus paplašināšanos. Ražošanas noteikumos nav pietiekami ņemtas vērā patērētāju un iedzīvotāju mainīgās bažas un vēlmes, marķēšanas noteikumi ir sarežģīti, un kontroles sistēmā un tirdzniecības režīmā ir konstatētas nepilnības. Tiesību akti ir sarežģīti un rada ļoti lielu administratīvo slogu, kas liedz mazajiem lauksaimniekiem pievienoties ES bioloģiskās ražošanas shēmai. Daži izņēmumi, kas bija vajadzīgi nozares attīstībai, vairs nešķiet pamatoti.
Priekšlikuma mērķis ir uzlabot tiesību normas bioloģiskās ražošanas jomā, lai
(1) novērstu šķēršļus bioloģiskās ražošanas ilgtspējīgai attīstībai Savienībā;
(2) garantētu lauksaimnieku un operatoru godīgu konkurenci un nodrošinātu efektīvāku iekšējā tirgus darbību;
(3) saglabātu vai vairotu patērētāju uzticēšanos bioloģiskajiem produktiem.
Faila pilnais nosaukums: Priekšlikums par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu (regula).
2. Dzīvnieku klonēšana lauksaimniecībā.
Klonēšana ir salīdzinoši jauna metode, ko izmanto, lai pavairotu dzīvniekus bezdzimumvairošanās ceļā. Pārtikas iegūšanai klonēšana līdz šim nav izmantota. Tomēr saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu uz pārtiku, kas ražota no kloniem, attiecas regula par jauniem pārtikas produktiem, un tāpēc pirms tās laišanas tirgū ir jāsaņem atļauja, kuras pamatā ir pārtikas nekaitīguma riska novērtējums. Komisija 2008. gadā nāca klajā ar priekšlikumu racionalizēt apstiprināšanas procedūru, kas paredzēta regulā par jauniem pārtikas produktiem. Likumdošanas procedūrā likumdevēji vēlējās grozīt šo priekšlikumu un ieviest īpašus noteikumus attiecībā uz klonēšanu. Tomēr netika panākta vienošanās par šo jauno noteikumu tvērumu un specifiku, un pēc nesekmīgas samierināšanas 2011. gada martā priekšlikums netika pieņemts. Tāpēc Komisijai tika lūgts sagatavot tiesību akta priekšlikumu par klonēšanas izmantošanu pārtikas ražošanā, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu, kas veikts neatkarīgi no regulas par jauniem pārtikas produktiem. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) klonēšanu galvenokārt uzskata par dzīvnieku labturības
apdraudējumu, kas saistīts ar šīs metodes zemajiem efektivitātes rādītājiem.
Faila pilnais nosaukums: Priekšlikums par tādu liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu dzimtas dzīvnieku klonēšanu, kuri tiek turēti un pavairoti lauksaimniecības vajadzībām (direktīva).
3. Klonētu dzīvnieku izmantošana pārtikā.
2014. gada februārī EP Vides komiteja pieņēma rezolūciju, kurā skaidri norādīja, ka neatbalsta ideju par to, ka klonētu dzīvnieku pārtika varētu tikt izmantota pārtikas ražošanā. Darbs turpināsies pie tā, lai šo viedokli iestrādātu likumdošanā. Šobrīd Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aktīvi iesaistās diskusijās par Tirdzniecības līgumu ar ASV (TTIP), jo ASV pārtikas nekaitīguma standarti ir atšķirīgi un likumi par klonētu dzīvnieku izmantošanu pārtikas ražošanā ir liberālāki kā Eiropas Savienībā.
Faila pilnais nosaukums: Priekšlikums par klonētu dzīvnieku izmantošanu pārtikā (direktīva).
5. Piena un augļu programma skolām.
Priekšlikuma mērķis ir apvienot piena un augļu piegādāšanu skolām, lai turpmāk būtu viena kopēja programma. Latvija katru gadu no šīs programmas saņem vairākus miljonus eiro un skolēniem tiek piegādāti svaigi augļi un piens.
Faila pilnais nosaukums: Priekšlikums, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1308/2013 un Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz atbalsta shēmu par augļu un dārzeņu, banānu un piena piegādi izglītības iestādēm.
6. Dzīvnieku ciltsdarba programma.
Savienības zootehnisko tiesību aktu mērķis ir veicināt vaislas dzīvnieku un to tirdzniecību, nodrošinot ciltsdarba programmu ilgtspējību un ģenētisko resursu saglabāšanos.
Faila pilnais nosaukums: Priekšlikums par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai Savienībā un importēšanai tajā (regula).

Likumdošanas priekšlikumi, kuri jāpieņem otrajā lasījumā Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai:
1. Dzīvnieku veselība (noteiks jaunas labturības likumus dzīvniekiem un to veselībai);
2. Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem (mērķis ir pasargāt, ka augi tiek pakļauti indīgām vielām, kuras nāk no Eiropas Savienības vai no trešajām valstīm);
3. Priekšlikums regulai par informācijas un vecināšanas pasākumiem attiecība uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešajās valstīs (atvēlēti vairāki miljoni eiro, lai veicinātu Eiropas produkti popularitāti trešajās valstīs, kā arī noteiktu produktu popularitāti dalībvalstīs).

Komisijas ziņojumi:
1. Piena tirgus attīstība: ir noteikts, ka Komisija līdz 2014. gada 30. jūnijam Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par tirgus situācijas attīstību piena un piena produktu nozarē, īpaši izvērtējot to ietekmi uz piena ražotājiem un piena ražošanu mazāk attīstītos reģionos saistībā ar vispārējo mērķi saglabāt ražošanu šajos reģionos un aplūkojot potenciālos stimulus, kuri mudinātu lauksaimniekus slēgt kopīgas ražošanas nolīgumus, un pievieno attiecīgus priekšlikumus. Konferencē “ES piena nozares attīstība pēc 2015. gada", kas notika Briselē 2013. gada 24. septembrī, tika pētītas jaunās problēmas, ar kurām saskarsies piena nozare, un tika apspriests, vai ir vajadzīgi un iespējami papildu instrumenti, ņemot vērā kvotu sistēmas izbeigšanu 2015. gadā;
2. Eiropas Savienības mežu attīstības stratēģija: Meži un citas kokaugiem klātas platības aizņem vairāk nekā 40% no ES sauszemes teritorijas, un tie izceļas ar lielu reģionālo daudzveidību. Apmežošanas un dabiskās sukcesijas rezultātā ES meža platība pēdējos gadu desmitos ir pieaugusi par aptuveni 0,4% gadā. Tomēr pasaulē
meža platība turpina sarukt. Patlaban ES tiek izstrādāti tikai 60−70% no ikgadējā pieauguma, tāpēc augošo koku krāja palielinās. Meži ir daudzfunkcionāli, tie kalpo ekonomiskiem, sociāliem un vides mērķiem. Tie nodrošina mājvietu dzīvniekiem un augiem, un tiem ir liela nozīme klimata pārmaiņu mazināšanā un citu vides pakalpojumu sniegšanā. Gandrīz ceturtā daļa ES meža platības ir aizsargāta, jo tā ietilpst “Natura 2000” tīklā, un lielā daļā pārējās teritorijas sastopamas sugas, kas ir aizsargājamas saskaņā ar ES dabas tiesību aktiem. Meži sniedz arī ieguvumus plašai sabiedrībai, tostarp cilvēku veselības, atpūtas un tūrisma jomā.

Kontakti:
Sandra Kalniete (Vienotība) ir Eiropas Parlamenta lielākās frakcijas Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidente un strādā Ārlietu un Lauksaimniecības komitejās.

Aktuālo informāciju var iegūt:
Twitter.com/kalniete
Kalniete.lv
Facebook.com/sandrakalniete
Draugiem.lv/sandrakalniete

Par šiem un citiem jautājumiem vienmēr esat laipni aicināti sazināties ar Sandras Kalnietes biroja pārstāvjiem:

Māra Lesiņa
mara.lesina@europarl.europa.eu
+32 487856141

Mārtiņš Spravņiks
martins.spravniks@europarl.europa.eu
+371 26004848

Eiropas Parlamenta Informācijas birojs

Par Sandras Kalnietes darbu Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā

Paroles atgadināšana