Citas ziņas sadaļā
Pakļausies milžu diktātam
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Briseles koridoros lemj par mumsBaltijas valstu un Somijas lauksaimnieki Briselē norādīs uz kritisko situāciju piena nozarēLīva Liepniece, Zemnieku Saeima (ZSA)
03.12.2014 Šodien, 3.decembrī, Baltijas valstu un Somijas lauksaimnieki un nevalstisko organizāciju pārstāvji Briselē organizēs protesta aktivitātes, lai pievērstu Eiropas Komisijas un deputātu uzmanību uz kritisko situāciju piena lopkopības nozarē, kuru izraisīja Krievijas Federācijas noteiktais pārtikas embargo. Plānots, ka deputātiem tiks dalītas piena pudeles, uz kuru etiķetēm tiks norādīta valstu solidaritāte un izklāstīta situācija piena nozarē katrā valstī. Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes loceklis, LPKS "Trikāta KS" valdes priekšsēdētājs un piena lopkopības z/s "Pilslejas" saimnieks Uldis Krievārs: "Eiropas Komisijas piešķirto kompensāciju Latvijas piensaimniekiem vērtēju kā simbolisku. Šādā situācijā mūsu pienākums ir iet un runāt ar Eiropas lēmumpieņēmējiem, skaidrot Latvijas piena nozares dramatisko situāciju pēc Krievijas noteiktā embargo. Tas nebūs viegli, jo diemžēl Eiropas līderu acīs joprojām esam perifērija, un mūsu problēmas nespēj nonākt ES valstu dienaskārtībā. Gandrīz 2% no tiešmaksājumu budžeta tika novirzīti ES krīzes atbalsta fondam, tādēļ šajā situācijā, kad ir reāla krīze, esam tiesīgi saņemt nopietnāku atbalstu!" Piena lopkopības z/s "Robežnieki" saimniece Ieva Alpa - Eizenberga: "Šīs dienas sarunās ar Eiropas Komisijas deputātiem no katras valsts ir izvirzīts viens runas vīrs un Latviju pārstāvēs Uldis Krievārs. Savukārt es aktīvi centīšos paust reālo situāciju par Latvijas laukiem un to, ka paredzētais Eiropas atbalsts 7,7 miljoni eiro apmērā, salīdzinot ar zaudējumiem, nav adekvāts. Septembrī Latvijā darba vizītē bija ieradies iepriekšējais Eiropas Lauksaimniecības un Lauku attīstības komisārs Dačans Čološs. Mēs ļoti labi atceramies, ko viņš mums solīja un kādus iesāktos darbus viņam vajadzēja nodot nākamajam komisāram. Tas diemžēl netika izpildīts, tādēļ norādīšu arī uz solījumu nepildīšanu. Ceram, ka mēs pievērsīsim deputātu uzmanību un aktualizēsim jautājumu par papildus kompensāciju piešķiršanu Baltijas valstu un Somijas lauksaimniekiem." Latvijas Zemnieku federācijas Lauku attīstības eksperte Agnese Hauka: Latvijai ir svarīgs katrs ražotājs, katra darbavieta, katra ģimene un katrs cilvēks. Iepriekšējā plānošanas periodā ir ieguldīts mērķtiecīgs atbalsts pienkopības attīstībai valstī un arī tagad ekonomisko sankciju rezultātā cietušajiem lauksaimniekiem Latvijas valsts ir sniegusi atbalstu. Tomēr šoreiz šī nebija ne lauksaimnieku, ne Latvijas valsts vaina, bet gan Eiropas politisks lēmums, kā rezultātā tika ieviests Krievijas embargo, kas smagi skāris piena ražotājus Latvijā. Pateicoties līdzšinējiem Baltijas valstu lauksaimnieku aicinājumiem Eiropas Komisija piešķīra finansiālu atbalstu Baltijas valstīm, bet joprojām Baltijas un Somijas ražotāji ir milzīga izaicinājuma priekšā, un mēs atgādināsim, ka ES pierobežas valstu ražotāji, kuru eksporta tirgi ir bijušās padomju valstis, šobrīd ir īpaši kritiskā stāvoklī." Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes piena grupas vadītāja Sandra Stricka: "Lai gan EK ir lēmusi Baltijas valstīm atbalsta finansējumu 28,56 miljonu Eiro apmērā, tajā skaitā Latvijai 7,7 milj. Eiro - tas ir tikai īslaicīgs risinājums, kas nekompensēs zaudējumus, kas radušies piena lauksaimniekiem. Pēc provizoriskiem aprēķiniem Latvijas piena ražotājiem no augusta līdz decembrim zaudējumi varētu sasniegt vairāk nekā 20 miljonus Eiro. Tāpēc uzskatu, ka Eiropas Savienības institūcijām Krievijas embargo ietekme ir jāvērtē ilgtermiņā un, ja šīs sekas piena nozarē turpinās, tad Eiropai jāmeklē risinājums un dalībvalstīm jābūt solidārām, palīdzot tieši tām valstīm, kuras izjūt Krievijas embargo sekas, jo īpaši ņemot vērā, ka solidaritāte ir viens no ES principiem." Šodien pēcpusdienā Briselē visu četru valstu lauksaimnieki tiksies ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem un Eiropas Parlamenta deputātiem. Tiekoties deputāti simboliski akcentēs piena nozares problēmas, pasniedzot lēmumpieņēmējiem piena pudeles ar īpaši izgatavotām etiķetēm. Latvijas piensaimnieku intereses Briselē pārstāvēs LLKA valdes loceklis Uldis Krievārs, biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja, z/s "Robežnieki" saimniece Ieva Alpa - Eizenberga un Latvijas Zemnieku federācijas Lauku attīstības eksperte Agnese Hauka. |