Citas ziņas sadaļā
Pakļausies milžu diktātam
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Briseles koridoros lemj par mumsApstiprinātas vēl 18 lauku attīstības programmasEiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
16.02.2015 Eiropas Komisija 13. februārī apstiprināja vēl 18 lauku attīstības programmas (LAP), kuru mērķis ir uzlabot ES lauksaimniecības konkurētspēju, saglabāt lauku vidi un klimatu, kā arī stiprināt lauku kopienu ekonomikas un sociālo struktūru laikposmā līdz 2020. gadam. Šīm 18 programmām no ES budžeta piešķirs finansējumu 14,3 miljardu eiro apmērā, un šo finansējumu papildinās vēl arī publiskais valsts/reģionu līmeņa un/vai privātais finansējums. Līdz ar šodien apstiprinātajām programmām, kas seko deviņām decembrī pieņemtajām, apstiprināto lauku attīstības programmas skaits sasniedz 27 (no kopā 118 programmām), un tas nozīmē, ka tagad ir apstiprinātas programmas, kuru kopējā vērtība ir vairāk nekā 35 miljardi eiro (kas ir aptuveni 36 % no budžeta). Eiropas Komisijas lauksaimniecība un lauku attīstība komisārs Fils Hogans pauda gandarījumu par šiem lēmumiem un paziņoja: "Viens no mūsu lauku attīstības koncepcijas plusiem ir tas, ka mums ir pamatprioritātes, bet katras dalībvalsts vai reģiona ziņā ir izstrādāt programmu, kura ir piemērota tā situācijai un problēmām neatkarīgi no tā, vai runa ir par Azoru salām, Ālandu salām, Flandriju vai Slovākiju. Pašreizējās programmas piedāvā finansējumu dažādiem dinamiskiem projektiem, tādiem kā lauksaimniecības modernizācijas projekti Baltijas republikās, jauno lauksaimnieku motivēšana darbībai nozarē Slovēnijā, īpašas shēmas ūdens kvalitātes uzlabošanai Nīderlandē vai lauksaimniecības zemju aizsardzība Anglijā (2,5 miljoni hektāru platībā) ar ekoloģiskas zemes apsaimniekošanas shēmu palīdzību. Svarīgs LAP aspekts ir zināšanu paplašināšana par lauku saimniecību nozari. Priecājos apstiprināt, ka pieņemtās 18 programmas kopā nodrošinās vairāk nekā vienu miljonu vietu mācību kursos." Konteksts Atbalsts lauku attīstībai ir tā sauktais kopējās lauksaimniecības politikas otrais pīlārs, kas nodrošina dalībvalstīm ES finansējumu, ko saskaņā ar daudzgadu līdzfinansētām programmām pārvalda valsts vai reģionālā līmenī. Visās 28 dalībvalstīs kopā ir paredzētas 118 programmas. Šo programmu finansējums, kas laikā no 2014. līdz 2020. gadam tām atvēlēts no ES Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), sasniedz 99,6 miljardus eiro, un šie pasākumi saņems arī valsts, reģionālā un privātā sektora līdzfinansējumu. Jaunajā Lauku attīstības regulā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam izklāstītas sešas ekonomikas, vides un sociālās prioritātes, un programmas ietver skaidrus mērķus, kuri ir jāsasniedz. Turklāt, lai labāk koordinētu darbības un maksimāli palielinātu sinerģiju ar citiem Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF), ar katru dalībvalsti ir panākta vienošanās par partnerības nolīgumu, kurā uzsvērta attiecīgās dalībvalsts vispārējā stratēģija attiecībā uz strukturāliem ieguldījumiem, kurus finansē ES. 13. februārī apstiprinātās 18 LAP - ar ES finansējumu no ELFLA* (miljonos eiro) Programma - ES finansējums - Procentuāli no kopējā ELFLA finansējuma Beļģija - Flandrija - 383,8 - 0,39 % Vācija - Bavārija - 1 516,0 - 1,56 % Vācija - Hesene - 318,9 - 0,33 % Vācija - Meklenburga- Priekšpomerānija - 936,8 - 0,96 % Vācija - Ziemeļreina-Vestfālene - 618,3 - 0,63 % Igaunija - 823,3 - 0,85 % Spānija - valsts sistēma * * / / Somija - Ālandu salas - 20,7 - 0,02 % Francija - Valsts lauku tīklu programma - 23,0 - 0,02 % IP/15/4424 Francija - Majota - 60,0 - 0,06 % Lietuva - 1 613,1 - 1,66 % Latvija - 1 075,6 - 1,10 % Nīderlande - 607,3 - 0,62 % Portugāle - Azoru salas - 295,3 - 0,30 % Portugāle - Madeira - 179,4 - 0,18 % Slovēnija - 837,8 - 0,86 % Slovākija - 1 545,3 - 1,59 % Apvienotā Karaliste - Anglija - 3 470,7 - 3,56 % 14 325,3 - 14,70 % * Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai * * Spānijas valsts sistēma ir administratīvs priekšnoteikums dažādu Spānijas reģionālo programmu, kā arī valsts tīkla apstiprināšanā |