Briseles koridoros lemj par mums

Zvejas kontrole - Kopējās zivsaimniecības politikas ieviešanas pamatu pamats

Kristīne Rīna un Rūta Rudzīte, LR Zemkopības ministrija (ZM)
28.04.2015

Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā 27. un 28.aprīlī Jūrmalā notika ES valstu zivsaimniecības ģenerāldirektoru un atašeju neformālā sanāksme, kurā runāja par pārmaiņām Kopējā zivsaimniecības politikā.

Neformālajās sanāksmēs, ko reizi pusgadā organizē ES Padomē prezidējošā valsts, tiek apspriesti ES zivsaimniecībai aktuāli jautājumi un iepazīta katras sanāksmes organizētājas valsts zivsaimniecības nozares specifika, tradīcijas un kultūra.

Sanāksmē Latvijā ES 27 dalībvalstu zivsaimniecības ģenerāldirektori un atašeji kopā ar pārstāvjiem no Eiropas Komisijas un Eiropas Zvejas kontroles aģentūras apsprieda reformētās Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) radītās pārmaiņas. Līdz ar jaunās KZP ieviešanu ir mainījusies pieeja resursu pārvaldībā, kas nenoliedzami ietekmē arī zvejas kontroli. Piemēram, stājies spēkā obligātais nozvejas izkraušanas pienākums, kā arī KZP reģionalizācijas princips, kas pavēris iespēju individuāli risināt katra reģiona zivju krājumu izmantošanu, tomēr šādu jauninājumu ieviešana ir sarežģīta.

Latvijas Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš, atklājot sanāksmi, uzsvēra: "Zvejas kontrole ir Kopējās zivsaimniecības politikas ieviešanas pamatu pamats. Kontroles efektīva, izmaksu ziņā līdzsvarota īstenošana noteiks to, cik veiksmīgi Eiropas Savienībā spēs sasniegt jaunās Kopējās zivsaimniecības politikas izvirzītos mērķus."

Sanāksmes gaitā dalībvalstu pārstāvji dalījās zvejas kontroles ieviešanas pieredzē. Zivsaimniecības ģenerāldirektori un atašeji vienojās, ka ir jāpārskata esošā zvejas kontroles politika, jo tā pilnvērtīgi nenodrošina jaunās KZP mērķu sasniegšanu. Viņi uzsvēra, ka ir svarīgi kontroles politiku veidot izmaksu ziņā efektīvu un samazināt administratīvo slogu. Tāpat tika norādīts, ka finansējums zvejas kontroles atbalstam ir pārgājis dalībvalstu tiešajā pārvaldībā, izmantojot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalstu.

Neformālās sanāksmes dalībnieki arī apmeklēja sterilizēto zivju konservu ražotāju SIA "Gamma A", akvakultūras uzņēmumu, kas storu ražošanā izmanto recirkulācijas sistēmu - SIA "RR Fish", bet Daugavas muzejā apskatīja etnogrāfisko latviešu Daugavas lejasgala zvejnieku sētu un atjaunoto lašu taci.

Kristīne Rīna un Rūta Rudzīte
LR Zemkopības ministrija (ZM)

x

Paroles atgadināšana