Citas ziņas sadaļā
Pakļausies milžu diktātam
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Briseles koridoros lemj par mumsGalvenie ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes rezultātiLR Zemkopības ministrija (ZM)
17.06.2015 Padomes nostāja par bioloģisko lauksaimniecību Padome panāca vienošanos par vispārējo pieeju bioloģiskās lauksaimniecības jautājumā. Priekšlikuma mērķis ir pašreiz spēkā esošo likuma normu par bioloģisko lauksaimniecību un bioloģiski ražotu produktu marķēšanu pārskatīšanu, lai novērstu šķēršļus bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai ES, nodrošinot godīgu konkurenci lauksaimniekiem un uzņēmējiem un uzlabotu patērētāju uzticēšanos bioloģiski ražotiem produktiem. Ministrs Jānis Dūklavs atzīmēja: Pēc smaga darba mūsu prezidentūras laikā un šodienas ilgajām diskusijām Padome panāca politisku vienošanos, kas dos iespēju sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu par bioloģiskās lauksaimniecības tiesisko regulējumu nākotnē." Konsultācijas par zvejas iespējām 2016.gadā Ministri tika īsumā iztaujāti par Komisijas paziņojumu par zvejas iespējām 2016.gadā. Savās diskusijās dažas dalībvalstis atzina zivju resursu stāvokļa uzlabošanos. Tās atgādināja, cik svarīgi ir izstrādāt zivju krājumu daudzgadu plānu, tajā paredzot zivju starpsugu attiecības. Vairākas delegācijas arī pasvītroja jaunās Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) sekas attiecībā uz 2016.gada zvejas iespējām, un īpaši obligātās izkraušanas prasību, kura nākamajā gadā tiks paplašināta, ietverot dziļūdens zvejniecību Ziemeļjūras un ES Atlantijas okeāna ūdeņos. Zvejas iespējas 2016.gadā, par kurām Padomei būs jāvienojas Luksemburgas prezidentūras laikā, tiks noteiktas, ņemot vērā zvejas flotu ietekmi uz zivju krājumiem (mirstība zvejas laikā). Vairākas valstis atzīmēja, ka tas nozīmē virzību uz tādiem līmeņiem, kuri ir nepieciešami, lai krājumi atjaunotos līdz biomasas līmenim, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgo nozveju, ņemot vērā sociālekonomiskos faktorus. Padomes prezidents Jānis Dūklavs paziņoja: "Savās diskusijās Padome vēlreiz apliecināja tās ciešo apņemšanos realizēt jauno Kopējo Zivsaimniecības politiku, lai padarītu ES zivsaimniecību ilgtspējīgāku." |