Eiropas Komisija (EK) trešdien, 2. septembrī, nākusi klajā ar priekšlikumu par apjomu, kādu Eiropas Savienības zvejnieki drīkstēs nozvejot Baltijas jūrā 2016.gadā no desmit galvenajiem komerciālas nozīmes zivju krājumiem un ko dēvē arī par kopējo pieļaujamo nozveju, aģentūru LETA informēja EK Latvijas pārstāvniecībā.

Priekšlikumi paredz, ka atsevišķu krājumu kopējā pieļaujamā nozveja salīdzinājumā ar 2015.gadu samazināsies par aptuveni 15% un tās apjoms būs apmēram 565 692 tonnas.

Vienlaikus EK ierosina palielināt nozvejas limitus reņģei Baltijas jūras rietumu un centrālajā daļā, kā arī lasim un jūras zeltplekstei Baltijas jūras centrālajā baseinā.

Saskaņā ar Komisijas priekšlikumiem Baltijas reņģes arī turpmāk tiks zvejotas maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjomā, kā tas jau bija 2015.gadā. Ņemot vērā reņģes rietumu un centrālā krājuma pastāvīgu uzlabošanos, EK var abiem krājumiem ierosināt lielākus nozvejas limitus. Tādā gadījumā reņģes rietumu krājuma kvota palielināsies par 12% - līdz 24 797, bet reņģes centrālā krājuma kvota - par 9% - līdz 177 505 tonnām.

Tikmēr Rīgas jūras līča reņģes kvotu EK ierosinājusi samazināt par 21% - līdz 30 623 tonnām. Arī brētliņu nozveju sakarā ar konstatēto šo zivju mirstības pārlieku lielo rādītāju varētu samazināt par 14% - līdz 184 336 tonnām.

Tāpat EK rosina par 20% - līdz 41 143 tonnām - samazināt Baltijas jūras mencas austrumu krājuma nozveju, jo dati liecinot, ka mencas krājumi ir pārzvejoti un vairs nav drošās bioloģiskās robežās. Komisija sagaida, ka dalībvalstis vienosies par efektīviem un piemērotiem papildu pasākumiem šī krājuma stāvokļa uzlabošanai. Tā kā EK vēl gaida papildu datus, tā vēl nav ierosinājusi kvotas šim krājumam.

Savukārt attiecībā uz lasi EK ierosinājusi par 10% palielināt Baltijas jūras centrālā baseina laša krājuma nozveju, kas nākamgad būs 105 850 tonnas.

Tāpat palielinājums varētu skart jūras zeltplekstes nozveju, ko plānots palielināt par 18%, skaidrojot ar iepriekšējo piesardzīgo nozvejas noteikšanas praksi, kā arī uzlabotu krājumu novērtēšanas metodiku.

EK pārstāvniecībā norāda, ka minētie priekšlikumi tiks skatīti 22.un 23.oktobrī Luksemburgā plānotajā Eiropas Savienības par zivsaimniecību atbildīgo ministru padomes sanāksmē. Padome apspriedīs Komisijas priekšlikumus, lai tos pieņemtu oktobra sanāksmē.

Ja priekšlikumi tiks pieņemti, tos piemēros no 2016.gada 1.janvāra.

Kā ziņots, arī pērn EK rosināja nozīmīgu samazinājumu vairākām zivju sugām, taču Latvijai izdevās sekmīgi aizstāvēt pozīciju par samazinājuma ierobežošanu.

Zemkopības ministrija norāda, ka Latvija ik gadu gandrīz pilnībā apgūst tai iedalītās brētliņu un reņģu nozvejas kvotas. Mencu krājumu populāciju izmaiņu ietekmē mencu nozvejas kvotas pēdējos gados tiek izmantotas zemākā līmenī. Lašu nozvejas kvota tiek apgūta ļoti nelielos apjomos, taču atlikušo daļu izmanto starpvalstu kvotu apmaiņai, lai iegūtu papildu brētliņu zvejas iespējas. Minētā zvejas struktūra un zvejnieku intereses nosaka Latvijas prioritātes sarunās par ikgadējām nozvejas kvotām Baltijas jūrā.

Zemkopības ministrija ir gatava aktīvi iesaistīties diskusijās, lai aizstāvētu nacionālās intereses.

EK: Nākamgad par 15% varētu samazināties kopējā ES zvejnieku nozveja Baltijas jūrā

Paroles atgadināšana