Citas ziņas sadaļā
Pakļausies milžu diktātam
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Briseles koridoros lemj par mumsZiņojums: Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā ES ir vērojams progress, tomēr pūlēm jābūt lielākāmElla Valtmane, Nac.ag. LETA
06.10.2015 Lai gan atsevišķās jomās Eiropas Savienībā (ES) ir vērojams progress bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, dalībvalstīm ir jāvelta vairāk pūļu mērķu sasniegšanā, teikts ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas termiņa vidusposma pārskatā. Pārskatā ir vērtēts, vai ES virzās uz mērķa sasniegšanu - līdz 2020.gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Līdzšinējie rezultāti uzrādījuši progresu vairākās jomās, tomēr dokumentā norādīts, ka dalībvalstīm šā mērķa sasniegšanai ir jāiegulda vēl vairāk enerģijas. Joprojām ir apdraudēta dabas spēja attīrīt gaisu un ūdeni, apputeksnēt augus un ierobežot postu, ko nodara katastrofas, piemēram, plūdi. Kopš ES pieņemtās stratēģijas par bioloģiskās daudzveidības mazināšanās apturēšanu valstis ir ieviesušas dažādus normatīvos regulējumus, uzlabojušas sabiedrības zināšanas un veidojušas sadarbību, tomēr šīs iniciatīvas vajag pārvērst arī konkrētās darbībās nacionālā, reģionālā un lokālā līmenī. Progress būs atkarīgs no tā, vai tiks sasniegti mērķi, kas ne gluži ir saistīti ar pašu stratēģiju, tomēr ir būtiski, piemēram, klimata, gaisa, ūdens un augsnes aizsardzības jomā. Ziņojumā norādīts, ka kopš 2010.gada ir uzlabojies vairāku apdraudēto sugu stāvoklis, piemēram, ir uzlabojušās karaliskā ērgļa pozīcijas. Vienlaikus ir daudz sugu, kuru saglabāšanai nepieciešama aktīvāka rīcība, jo dažu sugu īpatņu skaits joprojām turpina samazināties. Uzlabojumi ir vērojami arī ekosistēmu atjaunošanas jomā, tomēr arī tie nav pietiekami un ir nepieciešams veltīt vairāk pūļu. Tāpat pozitīvi novērtēts ieguldījums zivsaimniecības nozares administrēšanā, veicinot jūras resursu ilgtspējību. Tomēr slodze uz jūras resursiem saglabājas, tāpēc daudzas sugas turpina samazināties. Pozitīvi novērtēta cīņa arī ar invazīvajām sugām, kas ļoti ātri vairojas un kaitē tradicionālajām ES sugām. ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijai līdz 2020.gadam ir mērķis apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ekosistēmu pakalpojumu degradāciju, līdz 2020.gadam atjaunot tos tik, cik iespējams, un palīdzēt novērst bioloģiskās daudzveidības izzušanu pasaulē. Stratēģijas uzdevumi ir pilnīgi īstenot ES tiesību aktus par dabas aizsardzību, uzturēt un atjaunot ekosistēmas un to pakalpojumus, padarīt ilgtspējīgāku lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, stingrāk kontrolēt invazīvās sugas un palielināt ES ieguldījumu pasaules bioloģiskās daudzveidības izzušanas novēršanā. |