Briseles koridoros lemj par mums

Vairāk nekā divas trešdaļas ES valstu nevēlas audzēt ģenētiski modificētās lauksaimniecības kultūras

19 no 28 Eiropas Savienības valstīm līdz noteiktajam termiņam - 3.oktobrim - iesniegušas pieteikumus par ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas ierobežošanu vai aizliegšanu savā teritorijā saskaņā ar šā gada martā pieņemto jauno direktīvu, kas dalībvalstīm paredz šādu iespēju, paziņojis Eiropas Komisijas pārstāvis Enriko Brivio.

Pilnīga aizlieguma tiesības lūgušas Austrija, Bulgārija, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Slovēnija un Ungārija, tikmēr Vācija iesniegusi pieteikumu par daļēju aizliegumu, kas pieļautu šādu kultūraugu audzēšanu pētniecības nolūkā.

Savukārt Beļģija un Lielbritānija pieteikušas aizliegumu tikai daļai valsts teritorijas - Beļģija Valonijas reģionam un Lielbritānija Skotijai, Velsai un Ziemeļīrijai.

Kompānijām, kas izstrādā ģenētiski modificētus kultūraugus, mēneša laikā ir tiesības paust savu attieksmi pret šiem pieprasījumiem, bet galīgais lēmums paliks dalībvalstu valdību ziņā.

Kā atzinusi kustības "Zemes Draugi" Eiropas nodaļas pārstāve Mute Šimpfa, vēl nekad kompānijām, kas izstrādā ģenētiski modificētus kultūraugus, nav dots tik skaidrs vēstījums, ka Eiropā tās netiek gaidītas.

Lai gan attieksme pret ģenētiski modificētiem kultūraugiem Eiropā allaž bijusi visai noraidoša, iepriekš dalībvalstis varēja bloķēt to audzēšanu, vienīgi pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem par apdraudējumiem videi vai cilvēku veselībai, bet saskaņā ar jaunajiem noteikumiem dalībvalstis var atteikties audzēt Eiropas Savienībā apstiprinātus ģenētiski modificētos kultūraugus, atsaucoties uz plašāku apsvērumu loku..