Citas ziņas sadaļā
Pakļausies milžu diktātam
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Briseles koridoros lemj par mumsLuksemburgā lems par nākošā gada zvejas kvotām Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcīIlze Vabole, AgroPols
21.10.2015 Ceturtdien, 22. oktobrī, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Luksemburgā tiks lemts par nozvejas apjomiem 2016. gadā Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietnieks Kaspars Funts. Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgas ir reņģu un brētliņu zvejas iespējas, šo sugu nozvejas kvotu lielums Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī ietekmē arī zivju apstrādes nozari un nodarbinātības iespējas tajā. Īpaši tas attiecas uz zivju konservu ražošanu, zivju kūpināšanu, kā arī zvejnieku realizētajiem projektiem (zivju saldēšana, fileju ražošana) pievienotās vērtības radīšanai no šo zivju sugu nozvejām. Turklāt Rīgas jūras līča reņģe ir galvenā nozvejas suga piekrastes zvejā, paskaidro zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Baltijas jūras zvejā Latvijā kopumā ir iesaistīti 678 kuģi un laivas (no tām 615 laivas zvejo piekrastes ūdeņos). Visas Baltijas jūrā pieejamās zvejas iespējas ir nozīmīgas Latvijas zivsaimniecībai un dod stabilu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai. |