NVO ziņas

Cer uz maksājumu izlīdzinājumu

Laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" raksta, ka šobrīd lauksaimnieki Latvijā saņem septiņas reizes mazākus tiešos maksājumus uz hektāru nekā Grieķijā, četras reizes mazāku tiešo atbalstu nekā Itālijas zemnieki, divas reizes mazāku nekā Polijas lauksaimnieki. Šobrīd ir parādījies pirmais cerību stariņš, ka pēc 2013. gada hektārmaksājumi Eiropas Savienībā varētu tikt izlīdzināti.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ar balsu vairākumu atzina, ka vēsturiski noteiktās tiešo maksājumu summas, kuru apjoms atšķiras atkarībā no uzņēmuma un dalībvalsts, pēc 2013. gada ir jāizlīdzina, stāstīja Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Armands Krauze. Pēc viņa novērojuma, par tiešo maksājumu izlīdzināšanu iestājās ne tikai jaunās dalībvalstis, bet par šādu līdzvērtīgu principu ieviešanu iestājās arī, piemēram, Portugāles pārstāvis. Par to, kā varētu notikt tiešo maksājumu izlīdzināšana, pagaidām ir pāragri spriest. Pēc Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas domām, ir jāizstrādā objektīvi kritēriji, ņemot vērā strukturālo, dabas un agroklimatisko apstākļu atšķirības. Latvijas lauksaimniekiem tas nozīmētu saņemt līdzvērtīgu atbalstu ar citu ES valstu zemniekiem.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Ivars Bušmanis uzsvēra, ka pagaidām nav uzsākta oficiāla apspriešana tiešmaksājumu izlīdzināšanai. 2010. gada vasarā vai agrā rudenī Eiropas Komisija nāks klajā ar paziņojumu, kurā būs iezīmēta lauksaimniecības politika pēc 2013. gada. Tad aptuveni pusgadu ilgs sabiedriskā apspriešana, un 2011. gadā jau būs zināmi konkrēti priekšlikumi, kuri tiks virzīti apspriešanai. Eiropas parlaments, Eiropas padome un Eiropas Komisija lēmumu par to varētu pieņemt 2012. gada pirmajā pusē.

"Dalībvalstis ir vienojušās, ka tiešo maksājumu sistēma ir jāsaglabā.

Jautājums tikai, kādai tai būt. Tāpēc īstā apspriešana par tiešo maksājumu iespējamo izlīdzināšanu starp dalībvalstīm vēl ir tikai priekšā," teica I. Bušmanis.

A. Krauze izteica cerību, ka valdības amatpersonas un ierēdņi, kas dodas uz ES apspriedēm un sēdēm, ņems vērā šo lēmumu un Latvijas lauksaimnieku vēlmes.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja arī atzina, ka Eiropas Savienības ziemeļu reģionos ražošanas izmaksas ir krietni augstākas, jo augu veģetācijas periods ir īsāks nekā dienvidu zemēs, graudu ražošanas izmaksas ir lielākas, jo labība ir jāžāvē, pastāv augsts risks lauksaimniecības kultūru izsalšanai ziemā, ražošanas ēkas ziemā ir jāapsilda un tā tālāk. Tāpēc saimniekošana šādos apvidos ir jāatbalsta. Iespējams, arī Latvija tiks ieļauta ziemeļu reģiona valstīs, kurām varētu tikt paredzēts papildu atbalsts. "Mēs iestājāmies par tādu principu pieņemšanu, pēc kuriem atbalsts mazāk labvēlīgiem apvidiem tā sauktajā Ziemeļu dimensijā pienāktos ne tikai Somijai, bet arī Igaunijai un Latvijai," pavēstīja A. Krauze.