NVO ziņas

Lauksaimnieku kooperācija Latvijā un citās pasaules valstīs

Oktobra beigās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociāciju (LLKA) rīkoja starptautisku konferenci "Lauksaimnieku kooperācija Latvijā un citās pasaules valstīs". Vieslektori no Somijas, Polijas un Beļģijas, arī runātāji no Latvijas, piemēram LPKS „Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča un kooperatīva „Piena ceļš” uzņēmuma a/s „Jaunpils pienotava” valdes priekšsēdētājs Aivis Aizsilnieks

Oktobra beigās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociāciju (LLKA) rīkoja starptautisku konferenci "Lauksaimnieku kooperācija Latvijā un citās pasaules valstīs". Tās mērķis bija iepazīties ar lauksaimnieku kooperācijas pieredzi starptautiskā līmenī, par ko stāstīja vieslektori no Somijas, Polijas un Beļģijas. Lai informētu par Latvijas kooperācijas praksi, uzstājās arī LPKS „Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča. Bet par kooperatīvu „Piena ceļš” un tam piederošo piena pārstrādes uzņēmumu a/s „Jaunpils pienotava” stāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivis Aizsilnieks.

Mēs neizskatāmies slikti

Jāuzsver, ka citās Eiropas Savienības (ES) valstīs kooperatīviem ir jau vairāk nekā simts gadu pieredze, taču Latvijas kooperatīvās sabiedrības savu attīstību uzsākušas tikai pirms desmit gadiem. Mums nepieciešams saprast, vai ejam pareizu kooperācijas attīstības ceļu, jāizvērtē iespējas, kā savu darbību paplašināt un ko vēl Latvijas kooperatīvi var piedāvāt zemniekam, lai samazinātu viņa izmaksas, un darbība kļūtu efektīvāka. Jā, pieredze mums ir neliela, taču attīstības tempa ziņā Latvijas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvi var lepoties - to kopējais neto apgrozījums ik gadu strauji aug. Piemēram, pērn, salīdzinot ar 2007. gadu, tas ir pieaudzis par 50%. Tāpat katru gadu palielināskooperatīvu biedru skaits un to tirgus daļa. Tas priecē.

Konferences laikā bieži tika akcentēta kooperācijas loma citās ES valstīs.Turklāt - kooperācija Eiropā ir aptvērusi ne tikai lauksaimniecības nozari, bet arī citus tautsaimniecībai svarīgus virzienus. Kā spēcīgākās kooperatīvās sabiedrības ārvalstu lektori minēja kooperatīvu bankas, lauksaimniecības kooperatīvus, māju kooperatīvus, patērētāju kooperatīvus un strādnieku kooperatīvus. SavukārtLatvijā kooperācija visveiksmīgāk attīstījusies tieši lauksaimniecībā. Citu nozaru kooperatīvi (piemēram, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības) bieži vien nestrādā pēc vispārējiem kooperācijas principiem, lai gan tie reģistrēti kā kooperatīvās sabiedrības un strādā atbilstoši Kooperatīvo sabiedrību likumam. Vērtējot pēc kooperatīvu biedru skaita, ES līdere ir Francija (gandrīz 40 milj.), Vācija (ap 25 milj.), Itālija (vairāk nekā 10 milj.) un Polija (gandrīz 10 milj.).

Bez sabiedrības atbalsta neiztikt

Somijas Kooperatīvu konfederācijas pārstāvis konferencē prezentēja kooperācijas vispārējos principus. Domāju, ka mūsu kooperatīvu cilvēkiem tie jau ir zināmi, taču ikdienas darbībā bieži vien tiek aizmirsti. Slikta pakalpojumu kvalitāte vai to neesamība, pārlieku dārgas preces, maza konkurence, nav aizņēmumu sistēmas, nav lauksaimniecības preču tirgus - tas viss veicina iedzīvotāju savstarpējo kooperēšanos. Piemēram, Somijā kooperatīva tīkla modelis tika izveidots dažos gados: Centrālā banka - 1902.gadā, Centrālais tirdzniecības kooperatīvs - 1904.gadā, Centrālais piensaimniecības kooperatīvs - 1905. gadā. Jo tirgu raksturoja visi iepriekšminētie faktori. Tāpat sabiedrības kooperēšanos veicina stabilitāte, moderna likumdošana, veiksmīgi strādājošas finanšu sistēmas, pieejama informācija un kvalitatīvi padomi, kā sākt kooperatīvu darbību. No svara arī fakts, ka sabiedrība saprot un atbalsta kooperēšanos. Tāpēc Eiropas kādreizējās sociālisma valstīs (tajā skaitā Latvijā) viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir veidot sabiedrībā pozitīvu izpratni par kooperācijas nepieciešamību, lai dzēstu cilvēku sliktās atmiņas un līdz ar to arī negatīvo attieksmi.

Esam informēti, ka Dienvideiropā kooperatīvi saņem ievērojamas nodokļu atlaides un arī cita veida ekonomisko atbalstu. Taču lielā daļā Eiropas valstu šādu atvieglojumu nav. Piemēram, Somijas lauksaimnieku kooperatīvi valdībai to nemaz neprasa, jo vēlas strādāt pie līdzvērtīgiem nosacījumiem kā pārējiem uzņēmumiem. Tomēr ir grūti salīdzināt valstis ar garu kooperatīvu vēsturi un Latvijas nelielo pieredzi. Tādēļ mūsu valdībai būtu jāsaprot, ka nepieciešams piedalīties kooperācijas „iekustināšanā”, izmantojot dažāda veida mehānismus (finansiālu atbalstu, likumdošanā noteiktas priekšrocības). Jo kooperatīvi ir kā daļa no sociālās ekonomikas, un to attīstības ceļš ir lēns un grūts. Taču, ja iekšējie nosacījumi ir labi izstrādāti, galarezultātā veiksmīgais modelis ir izdevīgs visai sabiedrībai.

Savu biedru labumam

Atbilstoši konferencē prezentētajai informācijai, ir vairāki iekšējie faktori, kas nodrošina sekmīgu kooperatīvu darbību. Tie ir: labi, funkcionāli un taisnīgi lēmumi; skaidrs un vienkāršs mērķis; viendabīgs biedru klāsts (jo līdzīgāki biedri, jo labāk, jo biedriem ir līdzīgākas vajadzības, jo viņi sadarbojas labāk); laba kooperatīva darba organizācija; stipra pārvalde (īpašnieku kontrole); laba iekšējā kontrole un audits;regulāra biedru informēšana par kooperatīva aktivitātēm.

Tāpat ir vairāki moderna kooperatīva darbības pamatprincipi.

· Kooperatīvs ir uzņēmums (galvenā doma - attīstīt biznesu, nodarboties ar uzņēmējdarbību).

· Kooperatīvam jābūt pelnošam un jāspēj ieguldīt savā attīstībā.

· Kooperatīviem jābūt efektīviem (arī izmaksu ziņā) - tie sacenšas ar uzņēmumiem, kas cenšas maksimalizēt savu efektivitāti.

· Kooperatīviem nepieciešams kapitāls (Somijā biedru ieguldījums dažos lauksaimniecības kooperatīvos var būt pat virs 100 tūkst. eiro).

· Kooperatīvs strādā tikai un vienīgi savu biedru labumam (kooperatīva vadība nedrīkst strādāt politiskiem mērķiem).

Arī Latvijas kooperatīviem jācenšas strādāt pēc šiem principiem, lai veiksmīgi attīstītu savu darbību un nodrošinātu saviem biedriem - zemniekiem - visus iespējamos labumus. Tāpat jāatceras, ka, neatkarīgi no lieluma, katra individuālā saimniecība ir ļoti sīka vienība globālajā tirgū.

Konferences prezentācijas pieejamas LLKA mājaslapā: