NVO ziņas

Kredītprocentus dzēsīs tikai ilgtermiņa investīcijām

Viens no Lauksaimnieku organizāciju konsultatīvās padomes (LOSP) 20. janvāra sanāksmes pamatjautājumiem bija Zemkopības ministrijas (ZM) speciālistu ziņojums par nedēļas sākumā notikušajām diskusijām Eiropas Komisijā (EK), kur tika pārrunāts Vienotā maksājuma modelis.

Uz vienotajiem maksājumiem nepārejam
Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua ir strikta: „Tā dēvētais A modelis mums ir jāaizmirst. Tas paredzēja, ka 50% būtu vienotā platību maksājuma summa no Eiropas Savienības (ES) finansējuma un 50% - no valsts nacionālā budžeta, tādējādi nodrošinot ražojošā zemnieka ienākumu nesamazināšanos. Tomēr EK kategoriski iebilst pret šo modeli, jo uzskata, ka EK ir atbildīga, lai platībmaksājumi netiktu samazināti.”
Trešdienas Lauksaimnieku konsultatīvās padomes sēdē zemkopības ministrs ar lauksaimnieku pārstāvjiem vienojās, ka saglabās pašreizējo tiešmaksājumu sistēmu, jo - neieviešot A modeli, ieguvumu nav itin nekādu. Kā uzsvēra D. Lucaua, gads paies, kamēr pieradīsim pie jaunā modeļa, bet jau pēc diviem gadiem EK pārskatīs maksāšanas sistēmu, un jau 2013. gadā tā atkal mainīsies. Uz vienotajiem maksājumiem nepāriet arī mūsu kaimiņi (lietuvieši un igauņi), tāpat rīkojas arī citas jaunās dalībvalstis, jo uzskata, ka mums visiem jāturas vienotā frontē. Turklāt jau tuvā nākotnē mums būs jāvienojas, lai iestātos par izlīdzinātiem maksājumiem.


Plāno 1,5 milj. latu kredītprocentu dzēšanai
Tā kā nolemts nepāriet uz vienoto maksājumu, tad šī nauda tiks novirzīta kredītprocentu dzēšanai ilgtermiņa investīcijām. Liene Jansone skaidro plašāk: „20. janvāra konsultatīvās padomes sēdē mēs vienojāmies 2010. gada budžeta ietvaros rast finansējumu 1,5 milj. latu apmērā kredītprocentu dzēšanai ilgtermiņa investīcijām, piemēram, būvēm. Savukārt 500 tūkst. latu no subsīdijās paredzētā finansējuma plānojam novirzīt Vienotā platību maksājuma ieviešanai, bet atlikušo finansējuma daļu ceram gūt, veicot proporcionālu samazinājumu visu pārējo programmu budžetos.” Kredītu atmaksa paredzēta arī iekārtām (ja tās ir būvē), piemēram, slaucamzālei.
„Mums jābeidz savstarpēji kašķēties savā un jābūt vienotiem. Šajā gadījumā vairs nav svarīgi, vai tā ir Zemnieku Saeima, vai Latvijas Lauku kooperatīvu asociācija, vai LOSP. Pat vairāk - viņiem viena Latvija neinteresē,” pēc brauciena uz Briseli secina Aija Balode.


Sanāksmē tika parunāti vairāki aktuāli jautājumi, tostarp nodokļu izmaiņu ietekme uz lauksaimniecības sektoru. Uz sarunu ar lauksaimniekiem bija ieradusies Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta direktore Daina Robežniece un viņas vietnieks Andrejs Birums. Kā ierasts, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs atbildēja uz lauksaimnieku jautājumiem.
Šīs atbildes drīzumā varēsit lasīt “Agropola” sadaļā „Jautājiet! Atbildēsim.”