Citas ziņas sadaļā
Aicina parakstīt Eiropas Pilsoņu iniciatīvu par glifosāta aizliegšanu
Aldaru ieguldījums novērtēts
Reģistrēti jau 83 000 suņu - Latvijai Baltijā lielākais suņu reģistrs
LOSP: Lauksaimnieki satraukušies par nodokļu politikas, enerģētikas un KLP nākotni
LOSP: Vinjetes maksājumiem jānonāk Ceļu fondā un uz lauku ceļiem
2017.gada koks - parastā priede
"Gada dzīvotne 2017" - lauku sēta
LOSP atskats uz 2016.gada notikumiem lauksaimniecībā
Tik neprognozējami kā šogad, lauksaimniecībā sen nav gājis jeb biedrības "Zemnieku saeima" 2016.gada notikumu TOPS
Biedrība "Latvijas Jauno zemnieku klubs" ar LLKC atbalstu rīkoja konferenci "Jaunais lauksaimnieks Latvijā"
NVO ziņasLatvijas alus nozari glābj pārrobežu tirdzniecība ar IgaunijuAgroPols
11.08.2016 Latvijas alus tirgus šā gada pirmajā pusgadā krities par 6,2%. Īpaši liels kritums bija gada pirmajos mēnešos un no vēl straujāka kopējā alus tirgus krituma mūs pašreiz glābj pārrobežu tirdzniecība ar Igauniju. 2016. gada pirmajos sešos mēnešos pierobežā ar Igauniju ir pārdoti 2,5 milj. litri alus, kas ir rekordliels daudzums. Tie ir gandrīz 5% no visa Latvijas alus tirgus apjoma. Latvijas alus tirgus krītas jau pēdējos četrus gadus, kas ir liels izaicinājums nozarei. Pozitīvā iezīme gan ir tā, ka patērētāji arvien biežāk sāk izvēlēties dārgākas alus šķirnes, kas pildītas stikla pudelēs un skārdenēs, kā arī attīstās pārrobežu tirdzniecība ar Igauniju, kuras dēļ alus industrija vēl turas virs ūdens. Ja nebūtu šī pārrobežu tirdzniecība, alus tirgus kritums būtu virs 10%, saka Latvijas Alus darītāju asociācijas vadītāja Ināra Šure. Ja raugāmies uz vietējo alus tirgu dažādu alus šķirņu segmentu griezumā, tad kritums visvairāk novērojams tieši zemākās cenas kategorijas alus segmentā - alus, kas lielākoties pildīts PET pudelēs. Tendence, ka pakāpeniski samazinās tieši šī segmenta tirgus daļa, ir novērojama jau vairākus gadus. Sākot no 2010. gada, alus tirgus daļa PET iepakojumā krītas vidēji par 3 - 4% gadā un arī šī gada pirmie seši mēneši nav izņēmums. To var skaidrot ar demogrāfiskajiem faktoriem valstī, alus cienītāju paradumu un pirktspējas izmaiņām, kā arī realizēto nodokļu politiku. Šis kritums noteikti turpināsies arī tuvākajā nākotnē. Savukārt Premium alus sektora jeb dārgāko alus šķirņu pārdošanas apjomi pieauguši par 3,6%, bet mainstream jeb vidējo cenu kategoriju segments audzis par 2,3%. Sagaidāms, ka arī turpmākajos gados turpināsies šo segmentu pakāpeniska izaugsme, kas vērtējams pozitīvi, jo veicinās kvalitatīvu Latvijas alus kultūras attīstību. "Lai saglabātu Latvijas alus tirgus dzīvotspēju, būtu jāturpina realizēt un attīstīt konkurētspējīgu nodokļu politiku attiecībā pret tuvējām kaimiņvalstīm. Pārdomātas nodokļu politikas dēļ pieaug arī Latvijas valsts nodokļu ieņēmumi, kas liecina, ka pārrobežu tirdzniecība dod reālu labumu Latvijas ekonomikai. Pamatojoties uz VID datiem, aprīlī, maijā un jūnijā akcīzes nodokļa ieņēmumu pieaugums vien ir virs 30%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu," atzīst I.Šure. Informāciju sagatavoja Ināra Šure, Latvijas Alus darītāju asociācijas valdes priekšsēdētāja. |