Citas ziņas sadaļā
Aicina parakstīt Eiropas Pilsoņu iniciatīvu par glifosāta aizliegšanu
Aldaru ieguldījums novērtēts
Reģistrēti jau 83 000 suņu - Latvijai Baltijā lielākais suņu reģistrs
LOSP: Lauksaimnieki satraukušies par nodokļu politikas, enerģētikas un KLP nākotni
LOSP: Vinjetes maksājumiem jānonāk Ceļu fondā un uz lauku ceļiem
2017.gada koks - parastā priede
"Gada dzīvotne 2017" - lauku sēta
LOSP atskats uz 2016.gada notikumiem lauksaimniecībā
Tik neprognozējami kā šogad, lauksaimniecībā sen nav gājis jeb biedrības "Zemnieku saeima" 2016.gada notikumu TOPS
Biedrība "Latvijas Jauno zemnieku klubs" ar LLKC atbalstu rīkoja konferenci "Jaunais lauksaimnieks Latvijā"
NVO ziņasSākas kampaņa "Karotīte vieno! Izvēlies vietējos produktus!"Oskars Fīrmanis, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF)
10.10.2016 Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas veiktā aptauja Baltijas valstīs liecina, ka aptuveni 60% lietuviešu un igauņu nav regulāri patērētāji Latvijā ražotiem pārtikas produktiem, kas nozīmē, ka Latvijas produkti šo valstu iedzīvotāju iepirkuma grozos nokļūst ļoti reti. Situācija, kad katra valsts dažādos veidos cenšas veicināt savu vietējo ražojumu patēriņu un lojalitāti vietējiem produktiem, arī Latvijā sākas kampaņa "Karotīte vieno! Izvēlies vietējos produktus!", kas aicina Latvijas iedzīvotājus dot priekšroku kvalitatīviem Latvijā ražotiem pārtikas produktiem, kas marķēti ar Zaļo vai Bordo karotīti. Veiktās aptaujas, kuras mērķis bija noskaidrot kaimiņvalstu un Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret Latvijas pārtikas produktiem, dati liecina, ka īpaši ar patriotismu pret savas valsts ražojumiem izceļas igauņi. Pat situācijā, kad produkti būs dārgāki, 60% igauņu izvēlēsies vietējos, nevis Latvijas vai kādas citas valsts produktus. Latvijas iedzīvotāju gadījumā cenas starpība tikai dažu centu robežās liktu tiem izvēlēties importa produkciju. Tikai ap 45% šādos gadījumos nešaubīgi izvēlotos Latvijas produktus arī augstākas cenas gadījumā. Cena būtiskākā ir 45 - 54 gadus veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar 500 - 700 eiro lieliem ienākumiem. Savukārt vietējos produktus regulāri vairāk pērk vidējās paaudzes un vecāka gadu gājuma cilvēki. Tas gan neattiecas uz konditorejas izstrādājumiem, alkoholu un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kas nav pirmās nepieciešamības preces. "Aptaujas rezultāti apliecina, ka neviens cits bez mums pašiem vietējos pārtikas ražotājus šajā sarežģītajā situācijā neatbalstīs un ir svarīgi vietējo patēriņu pārdalīt pa labu kvalitatīviem Latvijas pārtikas produktiem. Mums ir jāseko mūsu kaimiņu igauņu piemēram, kuri par spīti tam, ka vietējais produkts ir nedaudz dārgāks, tik un tā izvēlēsies to, pamatojot ar faktu, ka tādā veidā tiek atbalstīta vietējā ekonomika un ir kvalitatīvs un ražots no vietējām izejvielām," atzīst Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Visvairāk kaimiņvalstu pircēji iecienījuši Latvijas piena produktus - tos regulāri iegādājas 25% igauņu un 17% lietuviešu. Otra Igaunijas patērētāju biežāk pirktā produktu kategorija ir konditoreja (14%), bet lietuviešu - zivju produkti (9%). Gaļas produktus un augļus, kuru izcelsmes valsts ir Latvija, regulāri pērk 5% igauņu patērētāju un 2% pircēju Lietuvā. "Igaunijā tikai ap 40% vietējo iedzīvotāju reizi mēnesī nopērk kādu Latvijas produktu, nedaudz labāks šis rādītājs ir Lietuvā, kuri nav tik izteikti patriotiski kā mūsu ziemeļu kaimiņi. Tajā pašā laikā mēs regulāri pērkam leišu piena produktus, poļu gaļas izstrādājumus un dārzeņus," saka LPUF vadītāja I.Šure. Lai atbalstītu vietējos ražotājus un aicinātu iedzīvotājus pirkt vietējos produktus, LPUF ar Zemkopības ministrijas atbalstu rīko kampaņu, kuras idejai ir atsaukušās arī populārākās pārtikas tirdzniecības ķēdes "Maxima", "Rimi, "Elvi" un "Top", kas savos veikalos izvietos informatīvus materiālus ar aicinājumu pirkt kvalitatīvus vietējos pārtikas produktus, marķētus ar Zaļo vai Bordo karotīti. Kampaņa, kuras ietvaros būs gan TV un radio reklāmas, gan vides reklāma un reklāma veikalu tīklos, ilgs līdz 31. oktobrim. "Mūsu mērķis ir panākt, lai mūsu iedzīvotāji priekšroku dotu kvalitatīviem vietējiem pārtikas produktiem, kā arī veikalu plauktos arvien lielāks īpatsvars būtu kvalitatīvi Latvijā ražoti produkti. Lielisks piemērs ir Igaunija, kur veikalu plauktos ap 95% ir vietējais piens, kamēr Latvijā tikai ap 70%. To var panākt, ja būsim vienoti - gan pircēji, gan ražotāji, gan tirgotāji. Tieši tādēļ arī esam sākuši aktīvas sarunas ar tirgotājiem, kuri ir izrādījuši sapratni, un ceram, ka drīzumā no vārdiem pāriesim arī pie darbiem," saka zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Šobrīd Zaļā karotīte ir piešķirta 105 uzņēmumu 374 produktam, bet Bordo karotīte - 36 uzņēmumu 209 produktiem. Zaļā karotīte tiek piešķirta produktiem, kuri tiek ražoti Latvijā no vietējām izejvielām un atbilst paaugstinātām kvalitātes prasībām. Savukārt Bordo karotīti piešķir produktiem, kuru pilns ražošanas cikls tiek veikts Latvijā, produkts atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām, bet ražošanai nepieciešamās izejvielas var nebūt vietējās. Aptauja no 22.augusta līdz 30.augustam visās trīs Baltijas valstīs veikta sadarbībā ar Snapshots. Kopumā aptaujāti 2156 respondenti vecumā no 18 gadiem. LPUF ir vienīgā Latvijas pārtikas pārstrādes daudznozaru nevalstiskā organizācija, kas apvieno pārtikas uzņēmumus un profesionālās asociācijas, pārstāv ražotājus valsts un nevalstiskajās organizācijās, aizstāv biedru intereses starptautisko normatīvo aktu izstrādē, kā arī sniedz LPUF biedriem informatīvu atbalstu. Federācijā ir apvienojušies uzņēmumi, kas aizņem vairāk nekā 60% no visa Latvijas pārtikas ražošanas tirgus. Tajā ir pārstāvētas gan nozaru asociācijas, gan vairāki desmiti lielu, vidēju un mazu uzņēmumu. |