Citi raksta

ZM: Latvijai ir svarīga meliorācijas speciālistu pēctecība

Zemkopības ministrija (ZM) informē, ka, apzinot situāciju valstī, noskaidrots – hidromelioratīvās būvniecības sertificēto speciālistu īpatsvars vecuma robežās ir tuvu kritiskajam – 43% vecumā virs 62 gadiem, 36% vecumā no 51 līdz 61 gada vecumam, 18% vecumā no 41 līdz 50 gadiem un tikai 3% vecumā līdz 40 gadiem.

Paužot satraukumu par speciālistu trūkumu, ZM 5. oktobrī organizēja sanāksmi ar Latvijas Melioratoru biedrības, nozares interešu grupu (valsts SIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, AS „Latvijas valsts meži”) un to korporatīvo sadarbības partneru pārstāvjiem (SIA „Riga Rent”, SIA „Nāra”), pieaicinot arī Latvijas augstākās izglītības mācībspēku pārstāvjus no Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU), lai pārrunātu jautājumu par meliorācijas jomas speciālistu nodrošinājumu valstī. Diskusijā uzsvars tika likts uz iespējamiem risinājumiem šajā jautājumā un paņēmieniem, kā stimulēt jauniešus izvēlēties ar meliorācijas jomu saistītu profesiju. Kā vienu no efektīvākajiem risinājumiem jaunu speciālistu piesaistē un motivācijā izvēlēties ar meliorācijas jomu saistītu studiju programmu ZM Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Pļaskota saskatīja stipendiātu piesaistes mehānismu un aicināja uzņēmējus rīkot stipendiju konkursus savos uzņēmumos, lai motivētu sekmīgākos ūdenssaimniecības studiju programmas studentus izvēlēties meliorācijas studiju virzienu un rosinātu skolēnus pēc vidējās izglītības iegūšanas izvēlēties ar meliorāciju saistītu studiju programmu augstskolā, labākos no tiem nodrošinot ar darba vietu un motivējošu atalgojumu.

ZMatzinīgi novērtēja Latvijas Melioratoru biedrības valdes priekšsēdētājas Ilzes Bergmanes priekšlikumu izveidot pielāgotu p ilnveides (tālākizglītības, pārkvalifikācijas) programmu LLU. Ideju atsaucīgi novērtēja LLU prorektors Arnis Mugurēvičs, rosinot šādu programmu ieviest Mūžizglītības centra programmā.

Kā vienlīdz efektīvs risinājums no uzņēmēju puses tika uzsvērta nepieciešamība pēc valsts finanšu atbalsta melioratīvo pasākumu veikšanā nākamajā lauku attīstības plānošanas periodā. Latvijas dabas un klimatiskajos apstākļos nokrišņu daudzums pārsniedz summāro iztvaikošanu gadā vidēji par 250 milimetriem, bet nokrišņiem bagātos gados pat par 500 milimetriem un vairāk. Latvijā aptuveni 90% zemju ir pakļautas pārlieku lielam mitrumam. Arī regulētie upju posmi ir aizauguši. Latvijas teritorijā ap 60% lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ir izbūvētas nosusināšanas sistēmas, nosusinātas ap 50% meža zemes. Lielākā daļa nosusināšanas sistēmas ir izbūvētas pirms 20-30 gadiem un šobrīd ir nepieciešama to atjaunošana. Tādēļ Latvijai tuvākajā laika periodā ir veicams liels darbs meliorācijas sistēmu sakārtošanā valstī, kam nepieciešami lieli ieguldījumi – gan finanšu, gan cilvēkresursu ziņā.