Citas ziņas sadaļā
Latvija sekmīgi pārstāvējusi ES dalībvalstis FAO ģenētisko resursu komisijas 15.pastāvīgā sesijā
Kazahstāna varētu aizliegt šprotu importu no Baltijas valstīm
Kažokzvēru audzēšanas aizliegums Nīderlandē ir spēkā
Projekts "Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalu upju monitorings un lauksaimnieku aptauja par vides aizsardzības jautājumiem"
EP deputāti aicina aizstāvēt Lietuvu pret Krievijas spiedienu
Neatrod piemērotāko Latvijas prezidentūras ES Padomē logo
Armands Krauze tikās ar COPA/COGECA ģenerālsekretāru Pekku Pesonenu
Agrovides demonstrējumi Latvijā palīdz lauksaimniekiem darboties prasmīgāk un videi draudzīgāk
ZM: Latvijai ir svarīga meliorācijas speciālistu pēctecība
Latvijas lauksaimnieki saņem atbalstu no Eiropas Parlamenta smagsvariem
Citi rakstaBaltijai un Somijai Krievijas sankciju dēļ pienākošās kompensācijas izķer manīgie itāļu piensaimniekiDidzis Meļķis, http://www.db.lv/
25.09.2014 Krievijas embargo dēļ virknei ES lauksaimniecības produktu Eiropas Komisija (EK) ir asignējusi dažādu veidu kompensācijas. Tomēr vien pāris nedēļu pēc siera privāto krājumu uzglabāšanas (PSA jeb Private Storage Aid) kompensāciju izsludināšanas tās ir pārtrauktas aizdomu dēļ par krāpniecību, lasāms ES oficiālajā vēstnesī. Šmaucas operatīvi Lēmumu skaidrojošā relīzē EK raksta, ka pēkšņā kompensāciju pārtraukuma iemesls ir «nesamērīgs intereses pieaugums no siera ražotājiem zināmos reģionos» par piedāvāto iespēju. 5. septembrī izsludinātā PSA paredz ES uzņēmējiem kompensāciju kopumā par 155 tūkstošu tonnu siera uzglabāšanu, kas uzkrājies Krievijas embargo dēļ, un tās pārtraukšana ir «piesardzības solis», lai novērstu aizdomīgi ātru piešķirto fondu iztērēšanu. Aizdomas ir arī par naudas aizplūšanas virzienu. Aizslēgtās Krievijas dēļ visvairāk vajadzētu ciest ražotājiem Somijā un Baltijas valstīs, kur ap 90% no siera eksporta iet uz Krieviju. Tomēr tieši Itālijas piensaimnieki lielā ātrumā ir pamanījušies izņemt PSA desmitiem tūkstošiem tonnu siera, portālam EU Business ziņo kāds avots ES institūcijās. DB piesūtītā Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta jaunākā informācija liecina, ka Itālijas PSA apetīte ir gandrīz 84 tūkstoši tonnu. Tai seko Īrija ar kompensāciju prasību par 7,1 tūkstoti tonnu, bet no Baltijas ar 150 tonnām ir pieteikusies tikai Lietuva. Apaļa nulle PSA prasību siera sadaļā ir arī Somijas ailē. Nejēdzīgas prasības PSA nosacījumi, kas bez siera ietver arī sviestu un piena pulveri, ir nesamērīgi un paralizē tirdzniecības iespējas ar attiecīgajiem apjomiem, ja tādas rodas, DB komentē a/s Rīgas Piena kombināts (RPK) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs. Proti, ja komersantam tomēr izdodas atrast noietu iekrātajām precēm, tad līdz PSA programmas beigām tās tomēr nedrīkst kustināt. Savukārt SIA Latvijas piens valdes priekšsēdētāja Anita Skudra, jautāta par kompensāciju nepilnību novēršanu, DB raksta, ka «būtu bijis normāli atbalstīt visu nozari kopumā, un tad arī varētu izvairīties no atbalsta izkrāpšanas gadījumiem». EK Lauksaimniecības un lauku attīstības jomas pārstāve Madalina Hiriaka DB komentē, ka PSA ietvaros līdz gada beigām aizvien ir atvērta pieteikšanās kompensācijām uz sviesta un piena pulvera uzkrājumu glabāšanu. Pēc DB informācijas šajās kategorijās gan interese ir ievērojami zemāka. Tā līdz 21. septembrim kompensējamiem piena pulvera krājumiem visvairāk bija pieteikusi Vācija – 2,3 tūkstošus tonnu, bet no Baltijas ar 635 tonnām atkal figurē tikai Lietuva. Kompensējamiem sviesta uzkrājumiem Lietuva pieteikusi 139 tonnas; visvairāk šai kategorijā prasa Īrija – par 3,3 tūkstošiem tonnu. Tomēr kvotu griesti šajās ailēs acīmredzami ir vēl tālu. Uz izturību Tā kā PSA attiecas tikai uz Krievijā sertificētajiem ražotājiem, Latvijas pienu to pārtraukšana tieši neskar, tomēr «atbalsta atcelšana ietekmēs tirgu, jo uzņēmumi nevar normāli plānot attīstību, vienu dienu dodot un otru dienu nedodot kompensācijas», raksta A. Skudra. Viņa atzīst, ka kopumā nozarei Krievijas embargo dēļ ir izturības pārbaude, jo piena iepirkuma cenas ir zem pašizmaksas. EK savā komentārā raksta, ka nopietnākās cerības ir uz ES uzņēmumu spēju diversificēties. Uz eksporta dažādošanu kā izeju no eksporta krīzes uzsvaru liek arī N. Staņēvičs. RPK nule noslēdzis līgumu ar Ķīnas auditoru par piena pulvera un saldējuma sertificēšanu šim milzīgajam tirgum. Interese par RPK produkciju ir arī Tuvajos Austrumos, kur tiem meklēts kompleksā piedāvājuma modelis, lai arābu komersantus interesējošajiem produktiem, piemēram, krēmsieriem un jogurtiem, atrastu atbilstošus loģistikas risinājumus. |