Citi raksta

Projekts "Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalu upju monitorings un lauksaimnieku aptauja par vides aizsardzības jautājumiem"

AgroPols
31.10.2013

Upju piesārņojums no lauksaimniecības zemēm - ko par to domā lauksaimnieki?

Lauksaimniecība būtiski ietekmē ūdenstilpju stāvokli: kūtsmēslu un minerālmēslu lietošana sekmē kopējā slāpekļa un nitrātu slāpekļa koncentrāciju palielināšanos upēs. Lielupes upju baseinu apgabalā pat 80 procenti upju izjūt nozīmīgu lauksaimniecības piesārņojuma ietekmi. "Ierēdņu kabinetos ieplānotie piesārņojuma samazināšanas risinājumi var izskatīties ļoti efektīgi, taču ir svarīgi pārliecināties, ko patiešām domā zemkopji" - sacīja projekta vadītājs, Lietuvas sabiedriskā uzņēmuma "Vides aizsardzības politikas centrs" eksperts Dr. Simonas Valatka. "Vēlamies uzklausīt dažādus viedokļus, tādēļ mēģināsim noskaidrot 600 Lietuvas un Latvijas lauksaimnieku, kuri nodarbojas ar lauksaimniecību Lielupes un Ventas upju baseinu teritorijās, domas". Izmantojot standartizētas aptaujas, Lietuvas Lauksaimniecības konsultāciju dienesta un Latvijas Lauku konsultāciju un apmācību centra speciālisti veiks aptauju, kuras mērķis ir - noskaidrot lauksaimnieku viedokli par potenciālajiem difūzā lauksaimniecības piesārņojuma samazināšanas risinājumiem un to īstenošanas pasākumiem. Difūzā lauksaimniecības piesārņojuma samazināšanas risinājumi izvēlēti, vadoties pēc Lietuvas un Eiropas valstu pieredzes. Lauksaimnieku aptauju plānots veikt no 2013. gada novembra līdz 2014. gada februārim. Aptaujas rezultātus un sagatavotās rekomendācijas lietos institūcijas, kuras gatavo upju baseinu pārvaldes plānus un risinājumus ūdens aizsardzības programmas mērķu īstenošanai.

Upju ekoloģiskā stāvokļa pētījumi

Lietuvas un Latvijas pierobežas upēs tiek veikti pētījumi, kuru ietvaros abu valstu zinātnieki novērtē upju ekoloģisko stāvokli un salīdzina novērtēšanas metodes. Visās Eiropas Savienības valstīs ūdenstilpju ekoloģiskajam stāvoklim ir jābūt novērtētam, vadoties pēc bioloģiskajiem indikatoriem – zivju, bentisko bezmugurkaulnieku, ūdens augu sugu sastāva un bioloģisko daudzveidību raksturojošajiem rādītājiem. "Gan Lietuvā, gan arī Latvijā ūdenstilpju stāvoklis tradicionāli tiek novērtēts, vadoties pēc ķīmisko vielu koncentrācijām" - sacīja Dr. Simonas Valatka. "Ūdenstilpju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanas sistēma vēl nav pilnībā izstrādāta, tādēļ ir ļoti svarīgi saskaņot rādītājus, lai abās robežas pusēs upju stāvoklis tiktu vērtēts pēc vienādiem kritērijiem un lai mēs varētu plānot ūdenstilpju ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanas līdzekļus". Upju ekoloģiskā stāvokļa bioloģisko indikatoru pētījumi noris saskaņā ar projekta plānu - Lietuvā Lielupes un Ventas upju baseinu upēs ievāktie makrofītu (ūdensaugu) paraugi tiek testēti pēc Latvijā pielietotas metodes, savukārt Latvijas upēs tiek izmēģināts Lietuvas zinātnieku izveidotais zivju indekss un zoobentosa (bezmugurkaulnieki, kas apdzīvo ūdenstilpes gultni) paraugu ievākšanas un apstrādes metodika.

Projekts tiek finansēts ar Eiropas teritoriālā sadarbības mērķa Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības 2007.-2013.gada programmas līdzekļiem. Projektu īsteno Všį "Aplinkos apsaugos politikos centras" [Sabiedriskais uzņēmums "Vides aizsardzības politikas centrs"] (Lietuva), Všį Lietuvos žemės ūkio konsultavimo tarnyba [Sabiedriskais uzņēmums "Lietuvas Lauksaimniecības konsultāciju dienests"] (Lietuva), Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Informāciju sagatavoja Agnija Skuja, LU Bioloģijas institūta Hidrobioloģijas laboratorijas pētniece

AgroPols

x

Paroles atgadināšana