Citas ziņas sadaļā
Darba (darbaspēka) nodokļu sistēma. Kāda tā ir Latvijā uz apkārtējā Baltijas fona
Stratēģijas izstrāde noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstībai Latvijā
Ekonomiskā un agroklimatiskā efekta novērtējums, ieviešot jaunas vietējās lopbarības izejvielas
Jaunas tehnoloģijas un ekonomiski pamatoti risinājumi vietējās lopbarības ražošanai cūkkopībai: ģenētiski nemodificētas sojas un jaunu lopbarības miežu šķirņu audzēšana Latvijā
Vebinārs "Augmaiņas prakse Latvijas lauksaimniecībā. Telpisko datu izpētes rezultāti"
Augkopības izcelsmes cūkkopībā izmantoto barības līdzekļu tirgus
Latvijas Administratīvi teritoriālā 2019.-2020. gada reforma. Skats no aizmugures
SEG atļautās emisijas apjoma samazināšana un Latvijas lauksaimniecība. Iespējamās ietekmes uz Latvijas sabiedrību sākotnējs novērtējums
Eiropas Savienības reformētās lauksaimniecības atbalsta tiešmaksājumu sistēmas ieviešanas pamatscenāriji un to ietekmes novērtējums
Zemes ekonomiski efektīva, ilgtspējīga un produktīva izmantošana lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas ražošanai. LLU 2014
PētījumiLauksaimniecības izcelsmes produktu pievienotās vērtības ķēžu ekonomiskā analīzeI.Leimane, A.Miglavs, A.Krieviņa, I.Iesalnieks, A.Vēveris, A.Golovčenko, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts (LVAEI)
04.01.2007 ZM pasūtītā (līgums par valsts subsīdiju saņemšanu Nr. 100706/s372) projekta Lauksaimniecības izcelsmes produktu pievienotās vērtības ķēžu ekonomiskā analīze mērķis ir izpētīt Latvijas lauksaimniecības izcelsmes produktu pievienotās vērtības ķēžu attīstības pakāpi atsevišķu sektoru griezumā un izstrādāt priekšlikumus tās paaugstināšanai, kā arī balstoties uz tirgus attīstības prognozēm Eiropas Savienībā un pasaulē, iezīmēt izvēlēto sektoru attīstības perpektīvas Latvijā. Analizējot līdzšinējo Latvijas lauksaimniecības izcelsmes produktu pievienotās vērtības ķēžu attīstību, tika izvirzīta hipotēze, ka neracionāli tiek izmantoti vietēji saražotie lauksaimniecības produkti pārstrādes resursi. Lauksaimniecības produkcijas ražotāji eksportē zemas pievienotās vērtības produktus, savukārt pārstrādes sektors importē resursus lauksaimniecības izcelsmes produktu ražošanai (apkopotā informācija par Latvijas graudu 2004./2005. gada ražu liecina, ka no Latvijas kā resurss eksportēti 16,5% no saražoto graudu apjoma, bet valstī turpmākai pārstrādei importēti 9,8% no vietējam patēriņam nepieciešamā graudu apjoma). Līdzīgas tendences attīstās arī piena sektorā. Līdz ar to kavēta ir vietējās lauksaimniecības atsevišķu sektoru attīstība un ražošanas potenciāla pilnvērtīga izmantošana, mazinot sektoru kopējo konkurētspēju. Darbu veica LVAEI pētnieku grupa: Ieva Leimane (projekta vadītāja), Andris Miglavs, (zinātniskais konsultants), Agnese Krieviņa, Imants Iesalnieks, Armands Vēveris, Aleksandrs Golovčenko. Salasāmā formātā atskaite lasāma pievienotajā PDF failā, tāpat šeit pievienots pētījuma kopsavilkuma fails. |