Citas ziņas sadaļā
Darba (darbaspēka) nodokļu sistēma. Kāda tā ir Latvijā uz apkārtējā Baltijas fona
Stratēģijas izstrāde noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstībai Latvijā
Ekonomiskā un agroklimatiskā efekta novērtējums, ieviešot jaunas vietējās lopbarības izejvielas
Jaunas tehnoloģijas un ekonomiski pamatoti risinājumi vietējās lopbarības ražošanai cūkkopībai: ģenētiski nemodificētas sojas un jaunu lopbarības miežu šķirņu audzēšana Latvijā
Augkopības izcelsmes cūkkopībā izmantoto barības līdzekļu tirgus
Latvijas Administratīvi teritoriālā 2019.-2020. gada reforma. Skats no aizmugures
SEG atļautās emisijas apjoma samazināšana un Latvijas lauksaimniecība. Iespējamās ietekmes uz Latvijas sabiedrību sākotnējs novērtējums
Eiropas Savienības reformētās lauksaimniecības atbalsta tiešmaksājumu sistēmas ieviešanas pamatscenāriji un to ietekmes novērtējums
Zemes ekonomiski efektīva, ilgtspējīga un produktīva izmantošana lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas ražošanai. LLU 2014
Latvijas aitkopības nozares attīstības stratēģija līdz 2023.gadam
PētījumiVebinārs "Augmaiņas prakse Latvijas lauksaimniecībā. Telpisko datu izpētes rezultāti"Andris Miglavs, Pēteris Lakovskis, Alberts Auziņš, Ieva Leimane, Agnese Krieviņa, Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI)
01.07.2021 2021.gada 1.jūlijā, projekta Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai ietvaros tika rīkots vebinārs par Latvijas augmaiņu praksi ražojošajos laukos. Augmaiņa ir viens no trim zemkopības sistēmas elementiem, ko pētām projekta ietvaros. Pētījums balstīts LAD deklarēto kultūraugu platību datos. Šeit pievienota vebinārā rādītā bilžugrāmata un saite uz tās videoierakstu. Projekta “Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai” Nr.19-00-A01612-000011 ietvaros kā sava veida blakusprodukts tika pētītas Latvijas praktiskās augmaiņas praktiski visā Latvijas ražojošajā lauksaimniecības zemes platībā. Aptvertais laika posms ir 2015.-2019. gadi. Tā kā šī pētījuma daļa ir savā veidā unikāla gan pēc īpaši radītās metodoloģijas, gan iegūtajiem rezultātiem, tai tika veltīts atsevišķs vebinārs 2021/07/01. LLKC augkopības konsultante Laura Kirsanova sagatavojusi īsu atreferējumu (publicēts ej.uz/4wax): "Tika izmantoti LAD dati 2015.-2019. par katra atbalsta saņēmēja laukiem un tajos audzētajiem kultūraugiem, lauku kopējā platība 1,62–1,71 milj. ha, ikgadēji vairāk nekā 450 tūkst. lauku (telpisko vienību). No datu kopas tika izslēgti ilggadīgie zālāji (710. kods) un poligoni zem 0,1 ha, bioloģiskās lauksaimniecības platības, dārzkopības kultūras (dārzi, dārzeņi, kartupeļi), aramzemē sētie zālāji. Rezultātā tika analizēta augu maiņa 470 tūkst. vienībās 868,2 tūkst. ha aramzemes. Iegūtie dati vizuāli tiek attēloti 5x5 km kvadrantu tīklā. Pētījumā gūtie rezultāti: Augšņu tipu un augsnes granulometriskā sastāva analīze Sējuma struktūras analīze Izaicinājums bija arī kultūraugu klasifikācija – lai iegūtu pārskatāmāku datu apjomu no LAD izmantotajiem 114 kultūraugu kodiem, vairākus no tiem apvienojot, tika pāriets uz 23 ģeneralizētiem kultūraugu kodiem. Kultūraugu sējumu struktūra konvencionālajā aramzemē skaidri parāda dominējošo kviešu lomu, kura pēdējo gadu laikā ir tikai pieaugusi, 2015. gadā tā bija 44,3%, bet 2019. gadā sasniedza 46,8%. Kvieši tiek audzēti visā Latvijā, intensīvākais to audzēšanas rajons ir Rietumzemgale un Kurzemes lielākā daļa. Pieaugošas ir arī rapšu platības, patlaban to īpatsvars aramzemē sasniedzis 13,8%, 2015. gadā tie bija tikai 9,2%. Arī rapši tiek audzēti visā Latvijas teritorijā, un to īpatsvars augu maiņā pamatā svārstās no 7 līdz 20%. Pārējām labību kultūrām – miežiem (7,5%), auzām (5,1%) un rudziem (3,5%) – platību pieaugums kopš 2015. gada vairs nav novērojams, to īpatsvars augu maiņā ir stabils. Šo labību galvenā izplatības teritorija ir Daugavas labais krasts. Tauriņziežu un pākšaugu platības ir ļoti niecīgas, un pākšaugu platībās pēdējo gadu laikā vērojams samazinājums no 5,1% 2017. gadā līdz 3,2% 2019. gadā. To īpatsvars augu maiņas struktūrā reti kur pārsniedz 10%. Augu maiņas Piecu gadu periodā, par kuru analizēti dati, Latvijā kopumā konstatētas ap 20 000 dažādu kultūraugu secību kombinācijas. No visas aramzemes 13,4% visus piecus gadus ir audzēta kāda no labību kultūrām. Kvieši visus piecus gadus monokultūrā audzēti 2,8% aramzemes. Rapši nav audzēti monokultūrā, 36% aramzemes rapši piecu gadu periodā audzēti vienu gadu un 53,5% nav audzēti vispār. Tas norāda, ka, lai arī rapša audzēšanas platības pieaug, patlaban nav pamata runāt par rapšu pārmērīgu dominanci augu maiņas struktūrās. Bet noteikti jāpiemin tauriņziežu niecīgās platības – 77,1% aramzemju piecu gadu periodā nevienu reizi netika audzēti tauriņzieži, bet vienu gadu tie tika audzēti 19,6% aramzemju. Kopumā 3,8% konvencionālo aramzemju pētījuma periodā ir audzēta monokultūra, 39% bijusi divu kultūraugu augu maiņa, 38,8% trīs kultūraugu augu maiņa un 15,9% četru kultūraugu augu maiņa. Galvenie monokultūrā audzētie kultūraugi ir kvieši un kukurūza, 6% no visām kviešu un 18% no visām kukurūzas platībām tiek audzētas monokultūrā. Kultūraugu audzēšana monokultūrā visvairāk raksturīga Rietumkurzemē un Rietumzemgalē, bet sastopama visā Latvijā. Raksturīgākā divu kultūraugu augu maiņa ir rapsis–kvieši, tā īpaši izplatīta Zemgalē, bet kopumā sastopama visā Latvijas teritorijā."
Šeit pievienota vebinārā rādītā bilžugrāmata un saite uz tās videoierakstu. |