Citas ziņas sadaļā
Stratēģijas izstrāde noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstībai Latvijā
Ekonomiskā un agroklimatiskā efekta novērtējums, ieviešot jaunas vietējās lopbarības izejvielas
Jaunas tehnoloģijas un ekonomiski pamatoti risinājumi vietējās lopbarības ražošanai cūkkopībai: ģenētiski nemodificētas sojas un jaunu lopbarības miežu šķirņu audzēšana Latvijā
Vebinārs "Augmaiņas prakse Latvijas lauksaimniecībā. Telpisko datu izpētes rezultāti"
Augkopības izcelsmes cūkkopībā izmantoto barības līdzekļu tirgus
Latvijas Administratīvi teritoriālā 2019.-2020. gada reforma. Skats no aizmugures
SEG atļautās emisijas apjoma samazināšana un Latvijas lauksaimniecība. Iespējamās ietekmes uz Latvijas sabiedrību sākotnējs novērtējums
Eiropas Savienības reformētās lauksaimniecības atbalsta tiešmaksājumu sistēmas ieviešanas pamatscenāriji un to ietekmes novērtējums
Zemes ekonomiski efektīva, ilgtspējīga un produktīva izmantošana lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas ražošanai. LLU 2014
Latvijas aitkopības nozares attīstības stratēģija līdz 2023.gadam
PētījumiLauksaimniecības zemes izmantošanas efektivitātes un iespēju novērtējumsIrina Pilvere, Edīte Kaufmane, Aina Dobele, Vivita Baumane, Latvijas Valsts augļkopības institūts
20.12.2012 Pievienotie dokumentiPētījuma atskaitePētījumā veikts detalizēts neapstrādāto zemju novērtējums, izmantojot vairākus pieņēmumus, lai noskaidrotu, kādas platības no šobrīd nekoptās un aizaugušās zemes varētu potenciāli izmantot nākotnē lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Izmantojot novērtējuma rezultātus, ir sagatavota iespējamā zemes bilance par to, kādas platības varētu izmantot lauksaimnieciskajai darbībai Latvijā – orientējoši līdz 2 miljoniem ha. Veiktā 13 rādītāju faktoranalīze par zemes izmantošanu ietekmējošiem faktoriem liecina, ka LIZ resursiem, to dabiskai un iekultivētai kvalitātei ir vislielākā nozīme un izskaidrojamība, savukārt vislielākā ietekme šajā rādītājā ir aramzemes platībai, LIZ platībai un zemes kvalitatīvajam novērtējumam ballēs. Klasteranalīzes rezultātā visi novadi pēc 4 analizēto faktoru rādītājiem sagrupēti vairākās grupās, ko var izmantot tālākajā novērtējumā, veidojot specifiskus pasākumus zemes efektīvākai izmantošanai novados. |