Citas ziņas sadaļā
Stratēģijas izstrāde noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstībai Latvijā
Ekonomiskā un agroklimatiskā efekta novērtējums, ieviešot jaunas vietējās lopbarības izejvielas
Jaunas tehnoloģijas un ekonomiski pamatoti risinājumi vietējās lopbarības ražošanai cūkkopībai: ģenētiski nemodificētas sojas un jaunu lopbarības miežu šķirņu audzēšana Latvijā
Vebinārs "Augmaiņas prakse Latvijas lauksaimniecībā. Telpisko datu izpētes rezultāti"
Augkopības izcelsmes cūkkopībā izmantoto barības līdzekļu tirgus
Latvijas Administratīvi teritoriālā 2019.-2020. gada reforma. Skats no aizmugures
SEG atļautās emisijas apjoma samazināšana un Latvijas lauksaimniecība. Iespējamās ietekmes uz Latvijas sabiedrību sākotnējs novērtējums
Eiropas Savienības reformētās lauksaimniecības atbalsta tiešmaksājumu sistēmas ieviešanas pamatscenāriji un to ietekmes novērtējums
Zemes ekonomiski efektīva, ilgtspējīga un produktīva izmantošana lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas ražošanai. LLU 2014
Latvijas aitkopības nozares attīstības stratēģija līdz 2023.gadam
PētījumiLauksaimnieku skatījums uz politikas attīstību. Mirkli pirms ES lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veselības pārbaudesGuna Salputra, Andris Miglavs, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts (LVAEI)
04.01.2008 Viedokļi par ar ražošanu nesaistīto tiešmaksājumu likmju noteikšanu Pievienotie dokumentiBilžrādeLVAEI 2007.gada novembrī, sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veica lauksaimnieku aptauju. Daži secinājumi: - Neatkarīgi no apgrozījuma, tiek atbalstīta maksājumu saistība ar pašreizējo ražošanas līmeni. - 75% saimniecību būtu gatavas katru gadu deklarēt atbalstam atbilstošos hektārus, rēķinoties, ka valsts kopējais atbalsta apjoms paliek nemainīgs, un, jo lielāks deklarēto hektāru skaits, jo lielāks iespējamais atbalsta likmes samazinājums. Jo lielāks ir saimniecības apgrozījums, jo konkrētāks viedoklis. 16% no mazāka apgrozījuma saimniecību grupas nav varējušas formulēt atbildi, savukārt lielākā apgrozījuma grupā to nav varējuši izdarīt tikai 6% - Atbildot uz jautājumu "Cik lielā mērā iepriekšējā gada laikā gūtie ienākumi ir izlietoti saimniecību attīstībai vai dzīves līmeņa uzlabošanai", lielākā daļa gūto ienākumu ir izlietoti drīzāk dzīves līmeņa uzlabošanai nekā ieguldījumiem uzņēmumu attīstībā. Nozīmīgas atšķirības starp saimniecībām ar dažādu apgrozījuma līmeni ienākumu izlietojumā nepastāv - Ievērojot, ka ar ražošanu nesaistītie tiešmaksājumi ietekmē lauksaimniecības zemes cenu un nomas maksas pieaugumu, tomēr 62% no aptaujas dalībniekiem vēlas saņemt visā Eiropā uz 1ha vienādu, bet maksimāli augstu tiešmaksājumu likmi - Tikai 22% no respondentiem atzīst, ka likme nedrīkstētu sasniegt zāles appļaušanas izmaksas. - Naudas novirzīšanu no atdalītajiem tiešmaksājumiem uz citiem mērķiem atzīst tikai 2% no zemniekiem - Savukārt viedokļi par ar ražošanu nesaistīto tiešmaksājumu likmju noteikšanu ir pretrunā ar atbildēm uz iepriekšējo jautājumu. 78% ir atzinuši, ka jāņem vērā izmaksas par zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības stāvoklī, kas faktiski ir zāles pļaušanas izmaksas. - Atkarībā no saimniecību ieņēmumiem, mainās viedoklis, kādai vajadzētu būt minimālai platībai, par kuru tiek piešķirti tiešmaksājumi. To zemnieku, kuru apgrozījums nepārsniedz 20 tūkst. latu, vairākums atbalsta vai nu 0,3 vai 1 hektāra robežas noteikšanu (76%). 74% no vidēja apgrozījuma saimniecībām atbalsta 1 vai 5 hektāru sliekšņa noteikšanu. 51% no 40 tūkst. latu apgrozījuma saimniecībām atbalsta 5 ha minimālo platību. - kādiem mērķiem būtu novirzāms iespējamas tiešmaksājumu samazināšanas rezultātā atbrīvojies finansējums- priekšroka tiek dota vietējas nozīmes lauku ceļu kvalitātes uzlabošanai - aptuveni puse no aptaujātiem piena ražotājiem atbalsta piena kvotas atcelšanu pēc iespējas ātrāk, bet vēl aptuveni 30% atbalsta to atcelšanu pakāpeniski tuvāko gadu laikā. |