Raksti

Tarifu un kvotu demagoģija

Nupat saasinājušās diskusijas par muitas tarifiem, kas noteikti cūkgaļas importam Latvijā (piemēram, 12.oktobra Dienā publicētais J.Zuša skatījums). Bet līdzīgas domas ir pavīdējušas arī citos gadījumos - gan saistībā ar labības, gan citu produktu importu. Muitas tarifu barjeras nav atsevišķi stāvošs ekonomiskās politikas elements, bet daļa no valsts atbalsta vietējās ražošanas attīstībai.

Muitas tarifu būtība nav aizliegt valstī ievest kādu produktu, bet gan (un ar to arī muitas tarifi atšķiras no kvantitatīvajiem ierobežojumiem) nodrošināt apstākļus, lai atbalstītajam produktam iekšējā tirgū būtu iespējams labvēlīgāks cenu līmenis, salīdzinot ar to, kas valda pasaules tirgū. Muitas tarifi paredz un atļauj produkta importu un eksportu. Vienīgi jāsamaksā noteiktais muitas tarifs. Citiem vārdiem, importa muitas tarifu barjeras mīkstina pasaules tirgus konkurējošo ietekmi valsts iekšējā tirgū. Šķiet, daudzi neizprot šīs lietas, kad tiek runāts par graudu, cukura un citu lauksaimniecības produktu ievedmuitām, radot pamatu iespējamām spekulācijām. Pēdējais gadījums - papildu ievedmuitas noteikšana cūkgaļai un gaļas pārstrādātāju prasība noteikt tarifu kvotas (noteikta produkta apjoma atbrīvošana no muitas tarifa nomaksāšanas) Latvijā trūkstošās gaļas ievešanai - liek aizdomāties par vienas interešu grupas demagoģiju. Noteikt muitas tarifu kvotas vai ne - jāizlemj politiķiem. Tikai jāapzinās tā sekas. Kā jau teikts iepriekš, muitas tarifus kādam produktam nosaka tādēļ, lai radītu valstī kāda produkta ražotājiem salīdzinoši labvēlīgu ekonomisko vidi. Tā nepieciešamību var noteikt vairāki apstākļi. Pirmkārt, valstī nav labvēlīgu dabas vai citu apstākļu, lai varētu ražot kādu produktu daudz lētāk nekā citās zemēs. Otrkārt, vietējais tirgus šādi tiek aizsargāts no citu valstu īstenotās atbalsta politikas sekām tajā pašā nozarē. Treškārt, tas tiek darīts, lai novērstu negatīvās sekas, ko izraisa neplānotas īslaicīgas svārstības tirgū, kā, piemēram, tas bija tagad - globālas ekonomiskās krīzes gadījumā un kā rezultātā noteica paaugstinātos tarifus cūkgaļai. Muitas tarifi ietekmē produkta cenas tirgū. Ir valstis, kur notiek tiešā cenu regulācija, piemēram, Lietuva. Latvijā cenu regulācija notiek netieši - ar muitas tarifu palīdzību. Tas nozīmē, ka šī produkta lietotājiem neatkarīgi no tā, vai tas ir produkta pircējs veikalā vai arī ražotājs, kas izmanto šo produktu kā izejvielu, tas nav pieejams lētāk kā par pasaules cenu un vēl plus nomaksāta muitas vērtība, ievedot šo produktu valstī. Tomēr šāda tarifu ietekme iespējama vienīgi gadījumā, ja valstī pastāv šā produkta deficīts, kā, piemēram, patlaban tas ir ar cūkgaļu. Tikai tādā gadījumā pārstrādātāji ir spiesti konkurēt izejvielu tirgū, un tikai tādā gadījumā tirgū veidojas augstāka cena vietējiem produkta ražotājiem, un tikai tādā gadījumā rodas viņiem labvēlīgāki ekonomiskie apstākļi. Taču paaugstināti muitas tarifi nenozīmē to, ka pārstrādātājiem jāpērk produkts tikai vietējā tirgū. Nebūt ne. Viņi var meklēt sev ekonomiski izdevīgāko variantu un vest gaļu no kurienes vien vēlas, tomēr - samaksājot ievedmuitu. Patlaban notiek spekulācijas ar gaļas produktu bilanci. Tiek teikts - trūkst gaļas pārstrādei, un tiek lūgts šim iztrūkstošajam daudzumam piešķirt kvotas. Tas nozīmē, ka, nosakot šādas tarifu kvotas, valsts veicina produkta deficīta nerašanos iekšējā tirgū. Tādējādi valsts, ar vienu roku, nosakot paaugstinātus muitas tarifus, veido labvēlīgus apstākļus ražošanai, bet ar otru - muitas tarifu iespējamo efektu izdzēš. Nerodoties deficītam, pilnībā pazūd tarifu nozīme - tas, ka šī produkta pircējam arī vietējā tirgū varētu būt jāmaksā augstāka cena. Ja tiek lemts, ka šādos gadījumos vajag noteikt arī tarifu kvotas, tad valstij šādā gadījumā labāk vispār atteikties no ievedmuitas tarifiem. Šāda raustīšanās ar tarifu noteikšanu un vienlaicīgi tarifu kvotu piešķiršanu būtu nekonsekventa politika un destruktīva tarifu mehānisma izmantošana, kura turklāt nedotu gaidīto ekonomisko rezultātu. Es pieļauju, ka šajā gadījumā gaļas pārstrādes uzņēmumu konkurētspēju tirgū mazina un ierobežo vairākas citas problēmas. Tomēr var jautāt, kāpēc šiem uzņēmumiem ir problēmas ar konkurenci iekšējā tirgū, ja ir zināms, ka praktiski mēs sevi nenodrošinām ar gaļas produktiem. Tikai konkrēti un precīzi atbildot uz šo jautājumu, varēsim meklēt atbilstošos pretinstrumentus. Varētu piekrist, ka paaugstināti muitas tarifi izejvielām negatīvi ietekmētu uzņēmumu konkurētspēju ārējā tirgū, kad dārgāku resursu izmantošana rada nevienlīdzīgus apstākļus. Bet šādā gadījumā Latvijas likumdošana paredz izejvielu ievešanu uz pārstrādes laiku un tālāku reeksportu. Iekšējā tirgū nosacījumi ir vienādi visiem legālajiem ražotājiem.