Raksti

Latvija ES lauksaimniecības un lauku politikā pēc desmit gadiem. Konsolidēts

Kāpēc Latvija?

Tādēļ, ka ikviena saimnieka nākotnes labklājība tik valstiski atbalstītā sektorā kā lauksaimniecība vistiešākajā mērā ir atkarīga no politikas virzības. Mūsu saimnieks ir atkarīgs no valsts politikas savā valstī, un tāpēc mūs interesē, kāda ir Latvijas lauksaimniecības nākotnes vīzija, bet vēl svarīgāk - kas un kā to noteiks. Kā Latvijas valsts strādās ar saviem saimniekiem un kā Latvija strādās ar pārējo ES? Kāpēc ES lauksaimniecības un arī lauku politikā?

Tādēļ, ka Eiropas Savienībā, par kuras dalībvalsti Latvijas sabiedrība izvēlējās kļūt 2003. gada 20. septembra tautas nobalsošanā, ir kopēja Lauksaimniecības politika (KLP), kurā par arvien patstāvīgāku elementu veidojas lauku attīstības politika. Bet ES KLP sniedz arvien vairāk rīcības izvēles savām dalībvalstīm, un to arī veido pašas dalībvalstis. Tās, kuras to vēlas un kurām ir savs viedoklis.

Un kāpēc tieši "pēc 10 gadiem"?

Vienkāršākā atbilde - tādēļ, ka arī Latvijas iestāšanās līgums ES KLP nosacījumu pārņemšanai visā pilnībā paredz 10 gadu pārejas posmu. Jau izsmeļošāka atbilde - pēc 10 gadiem arī uz Latviju pilnā mērā attieksies šogad nolemtās ES KLP reformas. Bet pēc 10 gadiem arī sāksies kārtējais politikas programmperiods. Kaut arī pašlaik Eiropas Savienībā visi aktīvi strādā pārmaiņu dokumentārā noformēšanā vēl iepriekšējam posmam - no 2007. gada līdz 2013. gadam, ir aizsākts arī darbs pie dokumentu projektiem, kas iezīmē ES lauksaimniecības un lauku politiku jau nākamajam laikposmam.

Bet vispirms vēsturiskam atskatam - ES lauku politikas attīstības jūdžakmeņi.

Korka. 1996. gads. Pirmā Eiropas lauku konference. Konference noslēdzās ar deklarācijas "Par Eiropas lauku nākotnes perspektīvām" pieņemšanu.

Tās pamattēzes vēstīja, ka Eiropa:

• apzinās, ka lauku novadi ir mājvieta vienai ceturtdaļai visu iedzīvotāju un tie aizņem pāri par 80% no visas ES teritorijas - laukus raksturo unikāla kultūras, ekonomikas un sociālā struktūra, neparasta dažādu darbību kompilācija un ļoti liela ainavu dažādība,

• patur prātā, ka lauksaimniecība un mežsaimniecība vairs nav Eiropas ekonomikas dominantes; to īpatsvars ekonomikā arvien samazinās un rezultātā lauku attīstībai jābūt vērstai uz visiem sociālekonomikas sektoriem laukos,

• saprot, ka Eiropas pilsoņi pievērš arvien lielāku vērību dzīves kvalitātei kopumā un jo sevišķi veselībai, personības attīstībai un atpūtas jautājumiem; ka lauku novadi ir unikālā situācijā, jo tie var reaģēt uz šīm interesēm un piedāvāt kvalitatīvus modernas attīstības modeļus,

• atzīst, ka KLP ir jāpiemērojas jaunajai realitātei un problēmām attiecībā uz patērētāju pieprasījumu un vēlmēm, starptautiskās tirdzniecības attīstībai un ES nākotnes paplašināšanai; turpināsies pāreja no cenu atbalsta uz tiešo atbalstu; ka KLP un lauksaimniecībai būs attiecīgi jāpielāgojas un ka zemniekiem ir jāpalīdz šajā procesā; tiem jādod skaidras norādes par nākotni.

Berlīne, 1999. gads.

ES dalībvalstu vadītāji pēc smagām diskusijām vienojas par ES kopējo lauksaimniecības politiku turpmākajam septiņu gadu posmam - līdz pat 2006. gadam, apzinoties arī, ka tā šajā laikā papildināsies ar jaunām dalībvalstīm. Berlīnē reformētajā KLP lauku attīstības pasākumi vairs nav tikai lauksaimniecības ražošanas atbalsta politikas pavadošie pasākumi, bet tie kļūst par patstāvīgu politikas sadaļu, kas iegūst KLP 2. pīlāra - Lauku attīstības politika apzīmējumu.

Tā balstās uz reformistu tēzēm, ka spēcīga lauku attīstības politika ir nepieciešama veselīgas lauksaimniecības nozares attīstībai, ka lauku attīstības politikai ir jāatbalsta lauksaimniecība, lai tā varētu izdzīvot arī arvien stingrākajos lauksaimniecības atbalsta politikas ierobežojumos, ka lauksaimniekiem ir jādzīvo tādā vidē, kur ir nepieciešamie pakalpojumi un infrastruktūra.

Berlīnē tika likti praktiskie pamati jaunajai ES lauku attīstības politikai, tomēr ražošanas atbalsta politika pamatvilcienos palika nemainīta. Tikai nedaudz samazinājās labības atbalsta cenu līmenis, nākotnei atstāja piena sektora kosmētisku reformu, bet atbalsta tiešmaksājumus atstāja nesaistītus ar lauku vides uzlabošanu un videi draudzīgu saimniekošanu.

Kopenhāgena, 2002. gads.

Noslēdzas ES paplašināšanās sarunas, un ES lauksaimniecība ir ieguvusi teritoriju ar lielu potenciālu, bet arī jaunām lauku attīstības problēmām: lielu lauksaimnieciskajā ražošanā iesaistītu sabiedrības daļu ar sadrumstalotu saimniekošanas struktūru un valstu nepietiekami attīstītu administrēšanas spēju sarežģītās ES KLP ieviešanai.

Kopējās politikas ieviešanai ir vajadzīgi papildu resursi, kurus izdodas atrast, vienīgi caur 10 gadus ilgu pārejas posmu tiešmaksājumu sistēmas ieviešanā jaunajās dalībvalstīs. Un tas ir jauns izaicinājums Eiropas lauku politikai - mazināt atšķirības dažādu valstu lauksaimniecības produkcijas ražotāju konkurētspējā, vienlaikus saglabājot visu Eiropas valstu lauku ekonomisko un sociālo dzīvotspēju.

Luksemburga, 2003. gads.

ES lauksaimniecības ministri jauno dalībvalstu ministru klātbūtnē vienojas par neatliekamu KLP reformu, jau sākot no 2004. gada. Notiek vēl pirms dažiem gadiem pilnīgi neiespējamais - lauksaimniecības ražotāju atbalsta tiešmaksājumu saņemšanas iespējas atdala no pašas produkcijas ražošanas fakta, saistot tos ar saimniecību vai tās apsaimniekoto lauksaimniecības zemi. Teorētiski, tiešmaksājumus varēs saņemt, pat nenodarbojoties ar lauksaimniecības tradicionālās produkcijas - pārtikas un rūpniecības izejvielām - ražošanu, tikai ievērojot virkni vides saglabāšanas noteikumu.

Tomēr atkal kompromiss - dalībvalstīm tiek atstāta iespēja lemt par daļas no tiešmaksājumiem arī turpmāku sasaisti ar ražošanu. Tas nu ir pirmoreiz ES pastāvēšanas vēsturē - dažādās valstīs viena produkta ražotājiem iespējami atšķirīgi politikas nosacījumi.

Zalcburga, 2003. gads.

Loks noslēdzies, un notiek jau 2. Eiropas lauku attīstības konference. Starplaikā ir praksē iedibināti iepriekš Korkā lemtie Eiropas lauku attīstības politikas pamati.

Bet tas izvirzījis jaunu uzdevumus:

• pierādīt visai Eiropas sabiedrībai, ka ilgtspējīgi lauki ir nozīmīgi ne vien lauku iedzīvotājiem, bet katram eiropietim,

• saglabāt Eiropas lauku daudzveidību un attīstīt daudzfunkcionālās lauksaimniecības sniegtos pakalpojumus, tostarp Eiropai raksturīgās ainavas saglabāšanu,

• tālāk attīstīt lauksaimniecības konkurētspēju, balstoties uz daudzveidīgo resursu sniegtajām salīdzinošajām priekšrocībām, inovācijām ražošanā un patērētāju pieprasītu pievienotās vērtības produktu ražošanu,

• īstenot lauku attīstības politiku visu jauno ES dalībvalstu laukos, lai atrisinātu lauksaimniecības un lauku pārstrukturēšanās jautājumus, ko saasinās iestāšanās ES un reformētās KLP ieviešana,

• plašāk iesaistīt sabiedrību lauku politikas veidošanā un īstenošanā - gan formulējot sasniedzamos mērķus, gan veidojot risināšanas mehānismus,

• vienkāršot ES lauku attīstības politiku un ciešāk sasaistīt ar lauku attīstības vajadzībām.

Šo tēžu īstenošana daudzveidīgās un atšķirīgās ES lauku vides un tās vajadzību kontekstā liks mums visiem nākotnē skaidri nosaukt un ekonomiski novērtēt daudzfunkcionālās lauksaimniecības ražotos citus (ne tikai pārtiku un šķiedru) produktus, piemēram - agrozemi, agrocilvēku, agrouzņēmumu - lai varētu formulēt Eiropas kopējo Lauku attīstības politiku ar tās konkrētajiem mērķiem, uzdevumiem un sasniegšanas mehānismiem, kas ir pasākumu kopums, saistīts ar teritorijas attīstību, atšķirībā no lauksaimniecības politikas, kas saistīta ar noteiktas preču grupas ražošanu un kurā teritorijas attīstība ir tikai viens no iespējamiem mērķa sasniegšanas pasākumiem.

Šie jūdžakmeņi iezīmē ceļu, pa kuru, varbūt reizumis pat neapzinoties, virzās arī Latvijas lauksaimniecība, lauku sabiedrība un visa valsts.

Runājot par nākamajiem desmit gadiem, vispirms daži pamatpieņēmumi savstarpējās izpratnes pamatam.

Pirmais pamatpieņēmums

Kaut arī daudziem cilvēkiem lauksaimniecība vienlaikus ir arī vaļasprieks, sevis izpausmes, nervu nomierināšanas vai citāda rakstura nodarbe, lauksaimniecība kā tautsaimniecības nozare bija, ir un arī nākotnē paliks bizness, kaut arī īpašs komercdarbības veids, kas, izmantojot piesaistītos resursus, rada pievienoto vērtību. Šajā nozarē strādājošie vērtējami kā atsevišķas biznesa jeb uzņēmējdarbības vienības. Kāpēc īpašs? Tāpēc, ka sabiedrības attīstības gaitā ir izrādījies, ka šī nozare ražo ne tikai pārtiku un citas pārdodamas vielas, bet arī šķietami netveramas vērtības, piemēram, iekoptu lauku ainavu, atpūtas vidi, kultūrvēsturiskās vērtības, un, pats galvenais - cilvēka klātbūtni plašās teritorijās. Šis viedoklis ir bijis ne tikai Latvijas līdzšinējās lauksaimniecības politikas veidotāju filosofijas pamatā, tas ir guvis atspoguļojumu arī ES politikas dokumentos.

Otrais pieņēmums

Visas Latvijas sabiedrības dzīvē 2004. gads būs ne mazāk grūts kā 1992. gads. Kāpēc? Tāpēc, ka 1991.-1992. gadā mēs krasi lauzām iepriekšējo saimniekošanas sistēmu. Arī 2004. gads būs jaunas sistēmas iedibināšanas un vecās sistēmas nojaukšanas gads. Iestāšanās brīdis ir 1. maijs, un tas ir gada vidus. Tas nozīmē, ka pirmos četrus mēnešus mēs dzīvosim pēc saviem nacionālajiem likumiem, veidojot sabalansētu nacionālā budžeta struktūru, lai apmierinātu savas vajadzības šajā laikā un vienlaikus radītu finanšu plūsmas, kas nepieciešamas jauno kopējo politiku īstenošanai, tajā skaitā:

• lauksaimniecības un lauku politika;

• zivsaimniecības politika;

• no struktūrfondiem finansētā reģionālās attīstības un sociālā politika (tostarp - kohēzijas).

Lauksaimniecības un lauku politika šajā finanšu paketē ieņem lielāko vietu - gandrīz līdzvērtīgu no citiem ES fondiem finansējamajam apjomam. Mūsu valsts tautsaimniecībai nenoliedzami būs jāpiemērojas citai ekonomiskai videi. Šajā procesā nav iespējams precīzi prognozēt, kurā brīdī un cik kāds produkts maksās. Ja kāds Latvijā šobrīd atļautos ko līdzīgu solīt, es sacītu, ka šis cilvēks blefo vai vienkārši ir nekompetents.

Pašlaik mēs varam runāt par iezīmēm un tendencēm, kas būs kopējas visiem sektora uzņēmējiem. Tās var un vajag prognozēt, lai katrs varētu izveidot atbilstošu taktiku, kā savā biznesā līdzsvarot iespējas un vajadzības.

Trešais pieņēmums

Kaut arī 2004. gads varētu nebūt vienkāršs, lauksaimniecības sektoram kopumā ekonomiski vajadzētu būt labākam gan par 2003., gan arī par 2002. un 2001. gadu. Kopumā produktu cenu līmenim vajadzētu būt vismaz tādam pašam kā šogad vai nedaudz augstākam. Arī kopējai atbalsta maksājumu plūsmai, neraugoties uz visiem ierobežojumiem un it kā pastāvošo nelīdztiesību, tomēr vajadzētu būt par kārtu lielākiem nekā šobrīd. Vismaz noteikti tad, ja valdība praksē izpildīs savu pirmsreferenduma laikā solīto izpratni par ES KLP ieviešanu.

Nākamās desmitgades trīs posmi

Izvērtējot iepriekš minēto, nākamo desmitgadi Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstībā varam iedalīt trīs secīgos, bet savstarpēji pārklājošos posmos:

1. posms. Ekonomikas praktiskā pielāgošanās ES koptirgus nosacījumiem

Faktiski šis posms jau sācies, bet maksimālā intensitāte būs 2004. - 2005. gadā. Raksturīgās iezīmes:

• lauksaimniecības produktu pārdošanas cenu paaugstināšanās,

• cenu pieaugums arī daļai resursu,

• KLP tiešmaksājumu ieviešana,

• jaunu lauku attīstības pasākumu ieviešana un daļas no SAPARD pasākumiem turpināšana,

• ražošanas drošības, kvalitātes un vides prasību paaugstināšana.

2. posms. Reformētās ES Kopējās lauksaimniecības politikas pilnīga ieviešana Latvijā

Luksemburgā salīgtā KLP reforma arī Latvijā kā jaunajā ES dalībvalstī būs jāievieš visā pilnībā. Par ieviešanas konkrēto gadu būs jālemj Latvijas valdībai, bet tas nenotiks agrāk par 2005. gadu. No visiem reformas elementiem Latvijai nozīmīgākie ir trīs.

• Pirmkārt, lauksaimniecības konkurētspējas paaugstināšanas vārdā ir nolemts pakāpeniski pazemināt atbalsta cenas pienam, īpaši tauku frakcijai, lai samazinātu ES iekšējam tirgum lieko piena produktu eksporta subsīdiju smago slogu. Daļēji samazinājumu ražotājiem kompensēs ar papildu tiešmaksājumiem;

• Otrkārt, tiešmaksājumu atdalīšana no [tradicionālās] produkcijas ražošanas;

• Treškārt, lauku attīstības komponentes stiprināšana Kopējā lauksaimniecības politikā.

3. posms. Nākamo ES KLP posmu attīstības plānošana

Visticamāk, būs tālāk jārisina tiešmaksājumu izmantošana lauku atbalsta politikā, jāformulē ES Lauku politikas kopējie mērķi reģionālās attīstības politikas kontekstā un jāvienojas par nacionālajām iezīmēm. Iespējams, būs jādomā, vai pieļaut arī lauksaimniecības ražošanas pārcelšanos uz zemēm ar lēto darbaspēku, vai veicināt mazapmaksāta darbaspēka imigrāciju Eiropas lauksaimniecības nozarē, vai ļaut pārtikai maksāt tik, cik tai būtu jāmaksā bez valsts atbalsta.

Laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam šis process jau praktiski noslēdzies ar KLP reformas dokumentu paketes pieņemšanu. Bet nākamā posma (pēc 2013. gada) attīstības plānošana sāksies pēc 2007. gada. Tikai no Latvijas valsts nostājas būs atkarīga mūsu iesaistīšanās šajā procesā. 

Par katru no šiem posmiem vairāk.

1. posms. Ekonomikas praktiskā pielāgošanās ES koptirgus nosacījumiem

Kaut arī nepietiekami, par šo laika posmu zinām visvairāk. Ir stāstīts gan AgroPolā, gan citos informācijas avotos, un visā sabiedrībā vajadzētu būt vispārējai skaidrībai par sagaidāmo pielāgošanās posmu, kura raksturīgās iezīmes ir:

· lauksaimniecības produktu pārdošanas cenu paaugstināšanās,

· arī daļas resursu cenu pieaugums,

· Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) tiešmaksājumu ieviešana,

· jaunu lauku attīstības pasākumu ieviešana un daļas no SAPARD pasākumu turpināšana,

· ražošanas drošības, kvalitātes un vides prasību pastiprināšanās. KLP cenu atbalsta politikas ietekme.

To ietekme būs nozīmīgākā liellopu gaļas un cukura ražošanā, bet īpaši - piensaimniecībā strādājošām saimniecībām, kur pēdējās jau šodien, pat apsteidzot mūsu prognozes, sākušas baudīt ES tuvošanās augļus.

Tomēr jāievēro, ka cenu atbalstošie tirgus intervences pasākumi spēs dot ieguvumu tad un tikai tad, ja Latvijā saražotais produkts būs korekti atbilstošs ES koptirgū noteiktajām drošuma un kvalitātes prasībām (te būtu jāatgriežas arī pie uzvirmojušās hloramfenikola problēmas). Tas viss atkarīgs no katra nozarē strādājošā uzņēmuma, jo valsti var izzagt arī, neko no tās nepaņemot. Bet, piemēram, savā ganāmpulkā slaucamās govis ārstējot ar šo aizliegto preparātu. Pie zināmas apstākļu sagadīšanās - pat tikai dažos Latvijas ganāmpulkos…

Resursu cenas arī paaugstināsies. Patiešām nedrīkst aizmirst, ka arī virknei ražošanas faktoru palielināsies cenas. Nav Latvijā pašlaik cilvēka, kas varētu argumentēti un precīzi prognozēt šo cenu un tarifu līmeni pēc Latvijas iestāšanās ES, arī šo pārmaiņu tempus ne. Tomēr varam vērtēt, ka īpaši tas skars darbietilpīgos pakalpojumus, kur nozīmīga būs kvalificēto cilvēku samaksas pielīdzināšana viņu izglītošanās investīcijām un darba atbildībai, kā arī līdz šim no Krievijas zonas nākušos resursus, kuriem tiks piemērotas ES muitas barjeras. Mazāka ietekme būs ražošanas tehnoloģijās, augu aizsardzībā, būvniecībā, kur - līdz ar iekļaušanos paplašinātajā ES tirgus telpā - varētu notikt tieši pretējais. Mēs kopējo ražošanas resursu sadārdzinājumu laikā no 2003. līdz 2006. gadam vērtējam kā 20-25% - ar nosacījumu, ka nenotiek dramatiskas pārmaiņas valsts monetārajā politikā.

Tomēr mūsu pārliecība ir, ka produkcijas pārdošanas cenu paaugstinājums būs lielāks par resursu cenām, un iztrūkstošo pievienos KLP... ... tiešmaksājumi. Kaut arī šeit vēl iespējami daži pārsteigumi. Šķiet, daudzi Latvijas ražotāji jau zina, ka pēc iestāšanās ES Latvijā īstenotā tiešmaksājumu politika nebūs tāda, par kādu mēs (arī es) runājām visus iepriekšējos gadus.

Visticamāk, ka Latvijā tiks īstenota samērā sīki sadrumstalotu specializēto, ar dažādu produktu ražošanu saistīto maksājumu kopa, kas daļēji turpinās līdz šim īstenoto atbalsta maksājumu politiku atbilstoši tā dēvētajai Vienotā platībmaksājuma shēmai, kur katrs lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekotājs varēs saņemt vienādu platības maksājumu. Un - pat neatkarīgi no lauksaimniecības produkcijas veida, kas ražots uz šīs zemes, arī, ja apsaimniekotājs ražos lauksaimniecības produktu jaunajā izpratnē - zemi labā lauksaimniecības stāvoklī. Tiesa gan, iespējams, ka papildmaksājumus no nacionālā budžeta valsts turpinās sasaistīt ar noteiktu produktu līniju ražošanu…

Nedomāju, ka tāpēc kāds no lauksaimniekiem būs zaudētājs, salīdzinot ar pašreizējiem ienākumiem. Vēl vairāk- iespējams, ka viss sektors kopumā kļūs ieguvējs, jo ES budžeta naudu saimnieki varēs saņemt arī, ja gaļas ražošanā nebūs pareizās kategorijas lopu vai valsts līdz galam nebūs paspējusi ieviest Integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu (IAKS). Šī pieeja teorētiski ļaus saimniekiem izvēlēties savai zemei un ražošanas stratēģijai atbilstošāku sējumu un lopu struktūru, nesaistot to noteikti ar valsts atbalsta saņemšanas iespējām.

Kaut gan ir pamatotas bažas, ka atsevišķās lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs iesaistītie ražotāji varētu zaudēt motivāciju turpināt savu darbību agrāk izraudzītajā nozarē, aizstājot to ar ekstensīvāku vides apsaimniekošanu.

Bet kāds pamatoti varētu teikt: "Vai tad valsts un katra mūsu mērķis ir ražot kādas produkcijas tonnas? Tas taču ir tikai līdzeklis ienākumu gūšanai. Un, ja tos var gūt arī citādi, mērķis taču būs sasniegts..." Visticamāk, ka šāda reakcija varēs sarūgtināt galvenokārt ar lauksaimniecību saistīto nozaru uzņēmējus - lauksaimniecības produktu pārstrādātājus, resursu piegādātājus un pakalpojumu sniedzējus, kuriem var zust pircēji un arī resursu avoti.

Un Latvijas lauksaimnieku sabiedrībai vēl būs nopietni jāpacīnās, lai pārliecinātu arī Saeimas deputātu vairākumu par nacionālo papildmaksājumu nepieciešamību vispār... Lauku attīstības pasākumi.

Latvijas laukiem 2004.-2006. gads būs prakses gads arī ES lauku attīstības pasākumu kompleksā piemērošanā. Līdzšinējos vienā SAPARD programmā noteiktos pasākumus aizstās Vienotā programmdokumenta (Latvijas attīstības plāna) Lauksaimniecības un lauku sadaļa, kuras pasākumi lielā mērā turpinās sniegt atbalstu investīcijām lauku saimniecību izaugsmei, kā arī jaunā Lauku attīstības programma (līdz tās apstiprināšanai - Lauku attīstības plāns).

Atgādināsim, ka jaunais KLP Lauku attīstības plāns paredz vairākus tādus pasākumus, kas līdz šim Latvijā nav bijuši.

Kā finansiāli ietekmīgākais ir atbalsts saimniekošanai mazāk labvēlīgajos apvidos. Lauku attīstības plāns (LAP) vairāk nekā 60% no Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) atzītu par lauksaimniecībai mazāk labvēlīgajiem apvidiem un ļautu saņemt atbalstu 49-55 latu apmērā par 1 ha LIZ, gandrīz vien ievērojot labas saimniekošanas prakses noteikumus. Neredzu iemeslu, kāpēc šajā teritorijā normāli strādājošai Latvijas saimniecībai šie noteikumi varētu būt neizpildāmi un kāpēc Latvijas saimniecības nevarētu šos lauksaimniecībai mazāk labvēlīgo apvidu maksājumus saņemt.

Šeit raksturojām dažas Latvijas lauksaimnieku iespējas - saņemt augstāku cenu, lielākus cita veida atbalsta maksājumus.

Bet ir priekšnoteikums gūto iespēju izmantošanai - katrai saimniecībai atsevišķi un visam sektoram kopumā jāsaimnieko korekti un resursus taupoši. Esmu pārliecināts, ka tās ir ļoti nopietnas un saimniekam izdevīgas iespējas, bet to izmantošanai laikus ir jāieplāno attiecīga darbība, kas nav neizpildāma un parasti ir arī loģiska. Katrai saimniecībai un lauksaimniecības sektoram kopumā būs jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem, atrodot izdevīgāko veidu pelnīt.

2. posms. Reformētās ES Kopējās lauksaimniecības politikas pilnīga ieviešana.

Latvijai nozīmīgās ES reformas Luksemburgā salīgtā ES KLP reforma savā sākotnējā būtībā ir vienkārša, tomēr pretrunīgi vērtēta, un tāpēc izpildei apstiprinātā ir sarežģīta.

Arī Latvijā kā jaunajā ES dalībvalstī tā būs jāievieš visā pilnībā. Par pilnīgas ieviešanas konkrēto gadu būs jālemj Latvijas valdībai, bet tas nenotiks agrāk par 2005. gadu, bet var notikt arī 2007. gadā vai, iespējams,- vēl kādu gadu vēlāk.

No visiem reformas elementiem Latvijai nozīmīgākie ir trīs.

Pirmkārt, tiecoties samazināt ES iekšējam tirgum lieko piena produktu eksporta subsīdiju smago slogu, lauksaimniecības konkurētspējas paaugstināšanas vārdā ir nolemts pakāpeniski samazināt atbalsta cenas pienam, īpaši tā tauku frakcijai. Samazinājumu ražotājiem daļēji kompensējot papildus tiešmaksājumu veidā. Jau kopš 2004. gada iepriekš noteiktā 2005. gada vietā. Arī Latvijā - faktiski līdz ar iestāšanās brīdi.

Otrkārt, tiešmaksājumu atdalīšana no [tradicionālās] produkcijas ražošanas; tie skar visus Latvijas lauku ražotājus un arī lauksaimniecības zemes īpašniekus. Reformētajā KLP tiešmaksājumi vairs netiks pilnībā saistīti ar atsevišķu produktu ražošanu, kā tas bija līdz šim. Tiks ieviests vienotais saimniecības maksājums, kas vecās Eiropas gadījumā tiek noteikts, pamatojoties uz iepriekšējos trīs gados (2001.- 2003.) saimniecības saņemtajiem faktiskajiem tiešmaksājumiem, bet jaunajās dalībvalstīs piedāvāts to noteikt kā valstij vienotu likmi par lauksaimniecības zemes platības vienību, likmi aprēķinot kā valstij pierēķināto ES KLP tiešmaksājumu aploksnes summas dalījumu ar pieejamās lauksaimniecības zemes platību. Kopumā vērtējot, pārejas perioda maksājumu un reformētās ES KLP idejas par vienoto tiešmaksājumu ideoloģiski ir līdzīgas, tāpēc iespējami pēctecīgas.

Treškārt, lauku attīstības komponentes stiprināšana Kopējā lauksaimniecības politikā. Eiropa kategoriski negrib zaudēt savu lauku vidi, tāpēc ES politika bija, ir un paliek ilgtspējīgas lauksaimnieciskas lauku Eiropas atbalstīšana un veidošana. Bažīties par to, ka ES vispār atteiksies no atbalsta laukiem un lauksaimniecībai, mums pagaidām nav pamata, ko nākotnei apliecina arī iepriekšējā raksta daļā (sk. Latvija ES, Nr.12, 2003) nosauktās Zalcburgas tēzes, bet praksē ievieš ar reformētās KLP dokumentiem. Kuri cita starpā paredz arī atbalsta tiešmaksājumu modulāciju, lai daļēji sāktu izlīdzināt milzīgās atšķirības saimniecību saņemtā valsts atbalsta līmeņos un palīdzētu rast papildu finanšu resursus lauku attīstības pasākumu finansēšanai arī jaunajās dalībvalstīs.

Tomēr lielāko ieguldījumu KLP lauku attīstības pīlāra praktiskajā stiprināšanā ir sniegusi KLP atbalsta tiešmaksājumu atdalīšana no konkrētu produktu ražošanas, bet vienlaikus - sasaiste ar vides saglabāšanas nosacījumu izpildi. Šā soļa praktiskā ietekme vēl nav pilnībā novērtēta. Arī ES jau esošajās dalībvalstīs ne.

3. posms. Nākošo ES KLP posmu attīstības plānošana jeb - viss vēl nav beidzies

Dažkārt saka: lūk, jau ar iestāšanos ES mums (un arī citām Baltijas valstīm) par savu lauksaimniecības politiku vairs nav jādomā, jo viss jau notiek Briselē.

Es kategoriski atsakos piekrist šādai tēzei, un pat atļaujos uzskatīt, ka šādas tēzes izplatītāji ir kaitnieki pēc savas būtības. Kāpēc? Divi iemesli un faktori, kas ļauj man tik kategorisku apgalvojumu izteikt.

Pirmais. ES lauksaimniecības politikas pamatnostādnes un to īstenojošos dokumentus pieņem ES visu valstu ministri kopējā sanāksmē.

Kā pieredze liecina, neviens no Komisijas piedāvātajiem dokumentiem nav ieraudzījis dienasgaismu tādā veidā, kā tas bijis sākotnēji piedāvāts. Galaredakcijā ir guvuši atspoguļojumu faktiski visu valstu viedokļi un intereses. Bet tiem jābūt formulētiem un pamatotiem. 

Arī Latvijai un visai Baltijai ir jāspēj noteikt savas intereses, jāspēj tās formulēt, pamatot un aizstāvēt, t. sk. veidojot neformālus interešu un sadarbības blokus.

Piemēram, ja atceramies ES iestāšanās sarunas, fakts, ka Baltijas valstis tās noslēdza vissekmīgāk no visām kandidātvalstīm, lielā mērā bija iespējams tikai tāpēc, ka Baltijas valstīm šajā sarunu procesā bija sava konkrēti formulēta kopēja pozīcija un sadarbība.

Laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam KLP attīstības plānošanas process jau gandrīz noslēdzies ar KLP reformas dokumentu paketes pieņemšanu. Bet nākamā posma (pēc 2013. gada) attīstības plānošana sāksies pēc 2007. gada.

Visticamāk, ka būs tālāk jārisina tiešmaksājumu izmantošana lauku atbalsta politikā, jāformulē ES Lauku politikas kopējie mērķi reģionālās attīstības politikas kontekstā un jāvienojas par nacionālajām iezīmēm. Iespējams, būs jādomā, vai pieļaut arī lauksaimniecības ražošanas pārcelšanos uz zemēm ar lēto darbaspēku, vai veicināt mazapmaksāta darbaspēka imigrāciju Eiropas lauksaimniecības nozarē, vai ļaut pārtikai maksāt tik, cik tai būtu jāmaksā bez valsts atbalsta. Tikai no Latvijas valsts nostājas būs atkarīga mūsu iesaistīšanās šajā procesā.

Otrais. Luksemburgas lauku attīstības konferencē nolemtā reforma, konkrēti - tiešmaksājumu piemērošana.

Katrai valstij ir dotas tiesības, faktiski - uzlikts pienākums līdzsvarot valsts atbalsta lauku attīstības un ražošanas atbalsta daļas. Piemēram, vai saglabāt laukaugos daļu no tiešmaksājumiem, saistītu ar laukaugu ražošanu, vai ne, jo Regula pieļauj dalībvalstu tiesības izvēlēties saglabāt līdz 40% no laukaugu tiešmaksājumiem, saistītus tieši ar šo nozari, neiekļaujot tos vienotajā maksājumu aploksnē.

Tāpat par liellopiem, par lauku attīstības pasākumiem - vai vajag lielāku daļu atstāt lauksaimniecībai mazāk labvēlīgo apvidu atbalstam, vai agrovidei, vai cilvēku mācīšanai, vai investīcijām. Tā bija, ir un paliek nacionālā izšķiršanās. Lai to varētu, katrai valstij un arī Latvijai jābūt savai nacionālajai lauksaimniecības un lauku attīstības politikai. Ja kāds pie tā netaisās strādāt un teic, ka tas nav jādara, ka tas tagad tiks izlemts Briselē, tas ir sakāvnieciskums, tā ir padevība, tā ir atteikšanās no virzītas savas valsts attīstības.

Laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam šis process jau gandrīz noslēdzies ar KLP reformas dokumentu paketes pieņemšanu. Bet nākamā posma (pēc 2013. gada) attīstības plānošana sāksies pēc 2007. gada. Tikai no Latvijas valsts nostājas būs atkarīga mūsu iesaistīšanās šajā procesā.