Citi raksta

Dūklavs: Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā atbalstīs Latvijas uzņēmējus

Zemkopības ministrija (ZM), sagatavojot grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, vēlas nodrošināt jaunus noieta tirgus Latvijas lauksaimnieku produkcijai, kas ir sevišķi svarīgi pašreizējos ekonomiskajos apstākļos, aģentūru LETA informēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

"Ministrijas uzdevums vienmēr ir bijis un būs aizstāvēt mūsu ražotāju, piedāvājot tam tādu likumdošanas regulējumu, kas nepārkāpj mūsu valsts saistības Eiropas Savienībā (ES) un neierobežo mūsu lauksaimnieku iespējas," uzsver ministrs.

ZM iesniegusi Saeimā grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz lauksaimniecības dzīvnieku, izmantojot pēckaušanas apdullināšanu, nokaušanu kautuvē saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm.

Zemkopības ministrija informē, ka šāda dzīvnieku kaušanas norma atļauta lielākajā daļā ES dalībvalstu. "Tikai četrās valstīs ES valstu blokā nav atļauta šāda dzīvnieku kaušana, vai tas nozīmētu, ka visur citur Eiropā rīkojas nehumāni? ZM savu darbu ir izdarījusi - uzklausot ieinteresētos uzņēmējus un sagatavojot priekšlikumus. Mums jāraugās, vai mūsu sagatavotie un uz Saeimu nosūtītie dokumenti aizstāv mūsu ražotājus, savukārt Saeimas ziņā ir politiskā izšķiršanās, kādu lēmumu pieņemt," uzskata zemkopības ministrs.

Dūklavs norāda, ka ZM diskusijās ar nozares uzņēmējiem vienmēr cenšas ievērot viņu intereses, lai nodrošinātu nozares tālāku attīstību. "Šajā gadījumā ir runa par lielu skaitu darbavietu Latvijā, par nozares konkurētspēju, par jaunām iespējām iekarot tirgu ES un trešajās valstīs, par konkurētspēju kopumā. Un mēs vienmēr esam gatavi ar uzņēmējiem runāt, operatīvi reaģējot uz viņu idejām, ierosinājumiem un potenciāliem biznesa plāniem," saka ministrs.

Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Saeimas frakcijas deputāti šodien vienojās neatbalstīt grozījumu Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz lauksaimniecības dzīvnieku kaušanu atbilstoši reliģiskajām tradīcijām, pieņemšanu Saeimā otrajā un galīgajā lasījumā.

TB/LNNK preses sekretārs Rolands Pētersons informē, ka deputātu diskusijā izkristalizējās divi galvenie argumenti, kādēļ likumprojekts nav atbalstāms. Pirmkārt, nav skaidrības, vai dzīvnieku nogalināšana atbilstoši reliģiskajām tradīcijām tiem nenodarīs papildus ciešanas, un esot "pamatotas aizdomas, ka šādas ciešanas varētu tikt nodarītas". Otrkārt, neesot atbalstāma svešu reliģisko tradīciju veicināšana Latvijā ar likuma spēku, "it īpaši, ja šīs tradīcijas ir klajā pretrunā ar vietējām tradīcijām un ētikas izpratni".

Grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā atbalsta arī pazīstamais "Radio SWH" dīdžejs Kaspars Upacieris jeb Ufo, kurš uzskata, ka šī likuma pieņemšanai ir svarīga nozīme visas nozares glābšanai Latvijā. "Tās ir daudzas darba vietas un reāli cilvēki, kuri šodien var vai nevar izdzīvot," uzsver Upacieris, "tad, kad lauku reģioni slīgs vēl lielākā depresijā un nabadzībā, diez uz kurieni koncertēt brauks mūsu smalkie mākslinieki - dzīvnieku mīļi un kas spēs nopirkt viņu CD?"

"Tas nav tikai vienas kautuves pastāvēšanas jautājums, bet gan daudzas, daudzas zemnieku saimniecības, kurām būtu iespēja audzēt liellopus un garantēta to realizācija, un tam nav nekāda sakara ar dzīvnieku upurēšanu vai reliģiskiem rituāliem, kā to tendenciozi pasniedz "Dzīvnieku draugu fonds"," sacīja Upacieris, piebilstot, ka cilvēkiem, kuri iebilst pret grozījumiem likumā, vajadzētu apmeklēt kādu no kautuvēm, lai redzētu, kā nogalina lopus kautuvēs līdz šim.

Upacieris neatbalsta nodibinājuma "Dzīvnieku draugu fonds" rīkoto akciju "pret cietsirdīgu lauksaimniecības dzīvnieku kaušanas metožu ieviešanu Latvijā, kā arī prettiesisku un nedemokrātisku likumdošanas procesu". "Vai pēc šīs akcijas viņi savas ādas kurpes nomainīs uz dermantīna čībām? Vai savus mājdzīvniekus - kaķus un suņus - baros ar veģetāru barību, neindēs dzīvnieku parazītus un restorānos neēdīs sulīgu steiku?" retoriski vaicā dīdžejs.

Jau ziņots, ka ZM izstrādājusi arī grozījumus attiecīgajos Ministru kabineta (MK) noteikumos, kuros paredzēts, kā tieši kaušana notiks, lai dzīvnieki neciestu sāpes un ciešanas, - pēc grieziena kaklā dzīvnieks tiks uzreiz apdullināts. Turklāt tiks noteiktas speciālas prasības dzīvnieku kaušanai atbilstoši reliģisko kopienu tradicionālajām kaušanas metodēm - kaušanu veiks tikai šim mērķim atzītā kautuvē, šādi kaus tikai liellopus un aitas, kautuve būs atbilstoši aprīkota ar iekārtām dzīvnieka fiksēšanai, izmantos īpašus nažus, kautuves personāls būs apmācīts šādai kaušanai, tiks nodrošināta pilnvarota veterinārārsta uzraudzība un reliģiskās autoritātes uzraudzība procesa laikā. Gaļas marķējumā jābūt norādei, ka dzīvnieki kauti saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm.

Jau ziņots, ka grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā Saeima skatīs 17.septembrī, steidzamības kārtā.

Pret grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā kategoriski iebilst dzīvnieku aizstāvju organizācijas, kuras aicina rīt piketēt pie Saeimas pret cietsirdīgu lauksaimniecības dzīvnieku kaušanas metožu ieviešanu.

"Dzīvnieku aizsardzības organizācijas uzskata, ka pašreizējā "Dzīvnieku aizsardzības likumā" atspoguļojas Latvijas līdzšinējā tiesiskā kultūra un vēsturiskās tradīcijas dzīvības aizsardzībā un cietsirdības novēršanā, un sabiedrības izpratne par vērtībām. Latvija līdz šim varēja lepoties ar to, ka ir valsts, kur likums aizliedz izmantot un nogalināt dzīvniekus reliģiskajos rituālos," sacīja biedrības "Dzīvnieku SOS" pārstāve Laura Karnīte.

Viņa uzsver, ka vēl vairāk par vēlmi Latvijā ar likumu atļaut cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem satrauc veids, kā šie grozījumi tapa - steigā un slepenībā, vienojoties atsevišķiem politiķiem un uzņēmējiem viena uzņēmēja interesēs, apejot tiesību aktos noteikto normatīvo aktu sagatavošanas un saskaņošanas kārtību. Latvijas sabiedrībai, nevalstiskajām organizācijām un kompetentām institūcijām pat netika dota iespēja izteikt viedokli un piedalīties likuma jaunrades procesā, kā tam būtu jānotiek demokrātiskā valstī. "Vēl vairāk – likumprojekta virzība tika apzināti slēpta, tā liedzot sabiedrībai jebkādu līdzdalības iespēju," saka Karnīte.