Citi raksta

Vienoto mājas dzīvnieku identifikācijas sistēmu ieviesīs par ERAF līdzekļiem

Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome pauž gandarījumu par Zemkopības ministrijas veiktajiem pasākumiem iespējami ātrai un efektīvai valsts vienotās mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas sistēmas ieviešanai, ko paredzēts īstenot, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus.

Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome pauž gandarījumu par Zemkopības ministrijas veiktajiem pasākumiem iespējami ātrai un efektīvai valsts vienotās mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas sistēmas ieviešanai, ko paredzēts īstenot, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus.

Projekta "Dzīvnieku vienotās informācijas sistēmas attīstība un pilnveidošana" pieteikumu Zemkopības ministrija šonedēļ ir iesniegusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kura jau iepriekš paudusi atbalstu šīs aktivitātes finansēšanai no ERAF līdzekļiem.

Vienotā mājas (istabas) dzīvnieku reģistra izveidi paredz 2008.gada 15.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.277 “Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība", kas stāsies spēkā 2010.gada 1.janvārī. Ar noteikumiem plānots izveidot mūsdienīgu, vienotu mājas (istabas) dzīvnieku (suņu, kaķu un mājas sesku) reģistrācijas sistēmu, kuras pamatā ir dzīvnieku apzīmēšana ar mikročipu un reģistrācijas datu apkopošana un pievienošana vienotam valsts dzīvnieku reģistram, ko uzturēs valsts aģentūra "Lauksaimniecības datu centrs". Šajā reģistrā obligāti iekļaus visus Latvijā mītošos suņus, bet citus mājas (istabas) dzīvniekus - pēc īpašnieka vēlēšanās.

Investīcijas vienotā reģistra izveidē uzskatāmas par augstas pievienotās vērtības projektu - aplēses liecina, ka katrs ieguldītais lats 3,5 reizes atmaksāsies katru gadu, galvenokārt iekasēto pašvaldību nodevu veidā. Trūkstot kontroles iespējai, pašlaik pašvaldības nodevās par suņu turēšanu kopā gadā laikā iekasē tikai nepilnus 50 tūkstošus latu, bet pēc vienotā reģistra izveides paredzams, ka pašvaldību budžeti papildināsies par apmēram 1 miljonu latu ik gadu.

Tāpat paredzami arī citi ieguvumi valsts un pašvaldību budžetā. Piemēram, kā projekta anotācijā norāda ZM, šobrīd šķirnes suņu audzēšana, vairošana un tirgošana, kas savā būtībā ir individuālā uzņēmējdarbība, pašlaik tiek organizēta caur klubiem, kam ir biedrību vai nodibinājumu statuss. Neesot vienotam reģistram, valstij nepastāv reālas iespējas izkontrolēt suņu audzētāju saimniecisko darbību, tādēļ līdz šim ienākumi, ko gūst personas no mājas (istabas) dzīvnieku tirdzniecības, netiek pakļauti nodokļu uzskaitei un nomaksai.

Vienotā reģistra izveide arī ļautu efektīvi piemērot sodus par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, labturības prasību pārkāpumiem, dzīvnieku turēšanas nodevas nemaksāšanu, kā arī obligātās vakcinācijas pret trakumsērgu neveikšanu. Neizbēgama sodu piemērošana un piedzīšana ļaus papildināt valsts budžetu, kā arī to pašvaldību budžetus, kur ar saistošiem noteikumiem reglamentēta dzīvnieku īpašnieku administratīvā atbildība.

Efektīva trakumsērgas uzraudzība un kontrole arī ļaus ietaupīt gan ZM, gan Veselības ministrijas pašlaik tērētos valsts budžeta līdzekļus trakumsērgas apkarošanā un antirabiskās palīdzības sniegšanā, kam pašlaik tiek tērēti aptuveni 400 tūkstoši latu gadā.

Tāpat samazināsies pašvaldību izdevumi dzīvnieku patversmju uzturēšanai, jo noklīdušajiem vai pamestajiem suņiem būs iespējams gandrīz nekavējoties atrast īpašnieku, tādēļ nebūs nepieciešama to ilgstoša turēšana patversmēs.

Jau vēstīts, ka vienotā mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas sistēma paredz obligātu visu suņu iezīmēšanu ar īpašu mikroshēmu (čipu). Par suņu pirmreizējo čipēšanu īpašniekiem nebūs jāmaksā, savukārt citu mājdzīvnieku īpašniekiem izdevumus būs jāsedz pašiem.

Vienoto valsts reģistru uzturēs valsts aģentūra "Lauksaimniecības datu centrs" (LDC) un tas būs pieejams pašvaldībām, Pārtikas un veterinārajam dienestam, dzīvnieku patversmēm, veterinārārstiem un policijai. Datu bāzē varēs iegūt informāciju par mājas (istabas) dzīvnieku un tā īpašnieku. Tāpat LDC reģistrēs un publiskos informāciju par atrastu vai pazudušu reģistrētu dzīvnieku, informēs pazudušā dzīvnieka īpašnieku par tā atrašanu, nodrošinās uzskaiti par dzīvnieka vakcināciju pret trakumsērgu.

Aprēķini liecina, ka vienotas reģistrācijas sistēmas izveidei un suņu pirmreizējai bezmaksas mikročipēšanai sākotnēji no ERAF līdzekļiem būs nepieciešami aptuveni divi miljoni latu, no kuriem valsts līdzfinansējums ir tikai 15% apmērā. Šī valsts investīcija vienotā kontroles mehānismā atmaksāsies jau nākamā gada laikā, jo samazināsies tēriņi par dzīvnieku patversmju uzturēšanu, klaiņojošo dzīvnieku izķeršanu un trakumsērgas kontroli, savukārt ievērojami pieaugs pašvaldību ieņēmumi no suņu turēšanas nodevām.

Kopš 2006.gada ilgušās vienotās mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas sistēmas izstrādē piedalījās un to atbalsta Pārtikas un veterinārais dienests, V/a "Lauksaimniecības datu centrs", Valsts meža dienests, Latvijas Pašvaldību savienība, lielākās pašvaldības (Rīga, Ventspils, Liepāja, Jelgava, Valmiera u.c.), Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Latvijas Veterinārārstu biedrība, Latvijas Kinoloģiskā apvienība, Latvijas Sporta suņkopības federācija, Latvijas Mednieku kinoloģiskā apvienība, Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome, dzīvnieku aizsardzības biedrība "DzīvniekuSOS", biedrība "Dzīvnieku pansija Ulubele", nodibinājums "Dzīvnieku Drauga fonds", patversme "Dzīvnieku Draugs" un juridiskais birojs "AB Grupa".

Papildu informācija:

Solvita Vība, DzAĒP priekšsēdētāja

Tālr.: 22001833

E-pasts: dzd@latnet.lv

Ilze Džonsone, Juridiskais birojs AB Grupa

Tālr.: 29216113,

E-pasts: ilze@abgrupa.lv

Lita Konopore, Latvijas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītāja

Tālr.: 29213373

E-pasts: lita@tl.lv

Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome

Council for Ethical Treatment of Animals in Latvia

Skolas iela 3, Rīga, LV-1010,

Tālr. 29427213

e-pasts: dzd@latnet.lv