Citi raksta

Samazinātais PVD budžets varot novest pie pārtikas produktu eksporta apstāšanās

Samazinātais Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) budžets var novest pie pārtikas produktu eksporta apstāšanās, aģentūrai LETA apgalvoja PVD ģenerāldirektors Mareks Samohvalovs.

Rīga, 8.okt., LETA. Samazinātais Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) budžets var novest pie pārtikas produktu eksporta apstāšanās, aģentūrai LETA apgalvoja PVD ģenerāldirektors Mareks Samohvalovs.

Salīdzinot ar 2008.gadu, šogad darbu PVD sāka ar 38% lielu budžeta samazinājumu. Ja pērn PVD budžets bija apmēram 21 miljons latu, tad šogad tie ir 14 miljoni latu.

Pēc PVD rīcībā esošās informācijas, nākamgad valsts budžeta dotācija PVD varētu būt viena trešdaļa no 2008.gada budžeta, proti, nepilni septiņi miljoni latu, kas būtu katastrofāls samazinājums.

"Ja šogad mēs varējām pārkārtot savu darbu samazinātā finansējuma ietvaros, nezaudējot darba kvalitāti, tad tik būtiski samazināta budžeta apstākļos varētu rasties nopietnas problēmas pārtikas aprites uzraudzībā Latvijā, kas neizbēgami novedīs pie pārtikas produktu eksporta apstāšanās," brīdina Samohvalovs.

Nespējot nodrošināt atbilstošu pārtikas aprites uzraudzību Latvijā, PVD citām valstīm vairs nevarēs garantēt Latvijā ražotās pārtikas drošumu un nekaitīgumu, un tas nozīmēs jebkāda pārtikas eksporta apstāšanos.

Viņš uzsver, ka runa ir ne tikai par Latvijā ražoto pārtikas produktu eksportu uz Krieviju un citām trešajām valstīm, bet arī par pārtikas produktu izplatīšanu citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Tik būtisks budžeta samazinājums nozīmē, ka ar Latvijā ražoto pārtiku varēs tirgoties tikai tepat Latvijā.

Samohvalovs stāsta, ka to, vai PVD var garantēt Latvijā ražotās pārtikas nekaitīgumu un drošumu, regulāri pārbauda Eiropas Komisijas (EK) Pārtikas un veterinārās iestādes inspektori, kuri kontrolē, kādā veidā PVD veic pārtikas aprites uzraudzību Latvijā - cik bieži tiek pārbaudīti uzņēmumi, kādā veidā tiek veiktas pārbaudes. EK inspektori dodas arī uz uzņēmumiem, lai pārbaudītu PVD pausto informāciju.

Šo pārbaužu mērķis ir viens - pārliecināties, vai Latvija kā ES dalībvalsts spēj nodrošināt pārtikas nekaitīgumu un drošumu saviem un citu dalībvalstu patērētājiem. Gadījumā, ja EK atzīs, ka Latvija to nespēj, tiks noteikts, ka Latvijā ražoto pārtiku drīkst izplatīt tikai iekšējā jeb Latvijas tirgū.

Patlaban visi pārtikas apritē iesaistītie pārtikas ražošanas uzņēmumi tiek uzraudzīti vienādi. Proti, PVD visus uzņēmumus pārbauda saskaņā ar inspekciju plānu. Ja uzņēmums ir PVD atzīts, tas bez ierobežojumiem savu produkciju var izplatīt ES tirgū.

Savukārt uz Krieviju saražoto dzīvnieku izcelsmes produkciju drīkst eksportēt tikai Krievijas atbildīgās institūcijas pārbaudīti un atzīti uzņēmumi.

Izņēmums ir zvejas produktu ražotāji, jo šī gada sākumā PVD un Krievijas kompetentā pārtikas uzraudzības iestāde parakstīja memorandu, kas paredz, ka visas nepieciešamās potenciālo eksportētāju pārbaudes veic Latvijas PVD, savukārt Krievijas dienests, paļaujoties uz Latvijas PVD sniegtajām garantijām par uzņēmumu atbilstību Krievijas prasībām un produkcijas nekaitīgumu un drošumu, pārbaudītos uzņēmumus iekļauj atzīto eksportētāju sarakstā.

Lai eksportēt gribošos Latvijas uzņēmumus sagatavotu Krievijas stingrajām pārbaudēm, PVD papildus ierastajām pārbaudēm vērtē arī šo uzņēmumu atbilstību Krievijas prasībām, tādējādi palīdzot uzņēmumiem sakārtot savu darbību, sagaidot Krievijas pārtikas uzraudzības inspektorus.

Kā ziņots, šī gada pirmajā pusgadā pārtikas ražotāji ieņem līderpozīcijas kopējā eksporta struktūrā, apsteidzot kokrūpniecību un metālapstrādi. Pārtikas rūpniecības un pārtikas nozares eksports 2009.gada pirmajā pusgadā ir sasniedzis 285 miljonus latu, kas veido 12,9% no kopējā eksporta apjoma. Pārtikas nozare ir arī viens no lielākajiem darba devējiem, kas nodarbina vairāk nekā 100 000 cilvēku.