Citi raksta

EK nākamajā rudenī nāks klajā ar paziņojumu par lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada

Eiropas Komisija nākamajā rudenī nāks klajā ar paziņojumu par lauksaimniecības politiku pēc 2013.gada, šodien preses konferencē žurnālistus informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Ivars Bušmanis. Priekšlikumus tiesību aktam par Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2013.gada paredzēts publiskot 2011.gada vidū. Eiropas Parlaments, Padome un Komisija lēmumu par KLP varētu pieņemt 2012.gada pirmajā pusgadā.

Eiropas Komisija nākamajā rudenī nāks klajā ar paziņojumu par lauksaimniecības politiku pēc 2013.gada, šodien preses konferencē žurnālistus informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Ivars Bušmanis.

Priekšlikumus tiesību aktam par Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2013.gada paredzēts publiskot 2011.gada vidū. Eiropas Parlaments, Padome un Komisija lēmumu par KLP varētu pieņemt 2012.gada pirmajā pusgadā. Lisabonas līgumā paredzēts, ka Eiropas Parlamentam KLP jomā būs tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā. Parlamenta funkciju paplašināšana būtiski un pozitīvi ietekmēs debates par KLP turpmāko attīstību.

Patlaban oficiāla apspriešana par Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumiem joprojām nav sākusies. Francijas un Čehijas prezidentūras laikā zemkopības ministri ir runājuši par lauksaimniecības politiku pēc 2013.gada, kā arī par KLP nākotni aktīvi diskutē lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) šī gada 30.septembrī ar 167 balsīm "par", trijām balsīm "pret" un 13 atturoties pieņēma atzinumu par KLP perspektīvām pēc 2013.gada.

Kopš 2005.gada KLP reformas lauksaimniekiem paredzēties tiešie maksājumi ir atdalīti no ražošanas un dažās dalībvalstīs tie pilnībā vai daļēji tiek sadalīti reģionālajā līmenī. Līdztekus tiešajiem maksājumiem otrs nozīmīgs ES lauksaimniecības politikas pīlārs ir lauku attīstības atbalsta pasākumi.

KLP galvenais mērķis ir nodrošināt ES iedzīvotājus ar pārtiku, nodrošinot ilgtspējīgu lauksaimniecību. Lauksaimniecībai piešķirtie tiešie maksājumi arī turpmāk būs KLP galvenais instruments. EESK uzskata, ka tiešo maksājumu kārtība ir jāpilnveido. Ņemot vērā pašreizējo krīzes situāciju, ir paredzamas cenu svārstības lauksaimniecības preču tirgos, nozīmīgāki kļūst stabilizācijas un apgādes drošības uzdevumi.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, sadarbojoties ar Igaunijas un citu valstu lauksaimnieku kolēģiem, panāca, lai atzinumā par KLP perspektīvu pēc 2013.gada būtu noteikts, ka tiešo maksājumu summas tiks izlīdzinātas pēc 2013.gada, jo Latvija līdz 2013.gadam saņem vismazākos tiešmaksājumus starp visām ES dalībvalstīm, tāpēc šāda formulējuma panākšana ir uzskatāma par būtisku sasniegumu.

Lai izlīdzinātu tiešmaksājumus, EESK rekomendē izstrādāt objektīvus kritērijus, ņemot vērā strukturālo, dabas un agroklimatisko apstākļu atšķirības. Tāpat jāņem vērā arī lauku attīstības atbalstam paredzēto finanšu līdzekļu lielās atšķirības reģionos. EESK uzskata, ka ir jāpanāk saskaņota KLP īstenošana dalībvalstīs.

Pēc EESK domām, vietās, kur lauksaimniecības uzņēmumu konkurētspēja ir ierobežota, piemēram, mazāk attīstītos reģionos un kalnu reģionos, būtu jānodrošina samērīga kompensācija, lai nodrošinātu minēto platību izmantošanu lauksaimniecībā. "Aplūkojot piemēru par piena lopu audzēšanu, ar ko 60% gadījumu nodarbojas ES mazāk attīstītajos reģionos, no kuriem 25% ir kalnu reģioni, ir skaidrs, ka atteikšanās no valsts sniegtā cenu atbalsta un citiem pasākumiem, kas regulē lauksaimniecības produktu tirgu, var radīt smagas ekonomiskas sekas šajos reģionos," teikts EESK atzinumā.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Ārējās tirdzniecības dokumentu daļas vadītājs Viesturs Kociņš, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers uzskata, ka KLP ir jānodrošina vienlīdzīgi tiešmaksājumu nosacījumi visu dalībvalstu lauksaimniekiem.

"Ja tiks panākti lielāki tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem pēc 2013.gada vai mazāki maksājumi citu dalībvalstu zemniekiem, lauku cilvēki iegūs lielāku atbalstu vai taisnīgākus konkurences apstākļus, saražos lētāku pārtiku un sniegs pakalpojumus. Tas veicinās ekonomisko aktivitāti, un ieguvēji būs ne tikai lauksaimnieki, bet arī citi laukos dzīvojošie cilvēki," sacīja Krīgers.