Citas ziņas sadaļā
Latvija sekmīgi pārstāvējusi ES dalībvalstis FAO ģenētisko resursu komisijas 15.pastāvīgā sesijā
Baltijai un Somijai Krievijas sankciju dēļ pienākošās kompensācijas izķer manīgie itāļu piensaimnieki
Kazahstāna varētu aizliegt šprotu importu no Baltijas valstīm
Kažokzvēru audzēšanas aizliegums Nīderlandē ir spēkā
Projekts "Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalu upju monitorings un lauksaimnieku aptauja par vides aizsardzības jautājumiem"
EP deputāti aicina aizstāvēt Lietuvu pret Krievijas spiedienu
Neatrod piemērotāko Latvijas prezidentūras ES Padomē logo
Armands Krauze tikās ar COPA/COGECA ģenerālsekretāru Pekku Pesonenu
Agrovides demonstrējumi Latvijā palīdz lauksaimniekiem darboties prasmīgāk un videi draudzīgāk
ZM: Latvijai ir svarīga meliorācijas speciālistu pēctecība
Citi rakstaĻaujot realizēt mājražotāju alkoholiskos dzērienus, valsts budžets nodokļos zaudēs Ls 16 miljonusDaiga Kļanska, Leta-Nozare
26.10.2009 (Fragments) Ļaujot ražot un realizēt mājražotāju alkoholiskos dzērienus, valsts budžets akcīzes nodoklī neiekasēs 10 miljonus latu un 6 miljonus latu pievienotās vērtības nodoklī (PVN), prognozē Latvijas Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības biedri. Kā ziņots, 20.oktobrī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālas politikas komisija atbalstīja grozījumus alkoholisko dzērienu aprites likumā izskatīšanai otrajā lasījumā, kas paredz, ka mājas apstākļos turpmāk varēs ražot 30 000 litru vīna un alus un aptuveni 200 litru destilēto dzērienu. Komisijas deputāti ir atbalstījuši priekšlikumu, ka alkoholisko dzērienu mājražotājiem būs iespēja ne tikai saražot, bet arī mājas apstākļos saražotos alkoholiskos dzērienus pārdot. Kā ceturtdien, 22.okt., preses konferencē žurnālistiem sacīja Latvijas Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības valdes loceklis un AS "Latvijas Balzams" valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons, lielajiem ražotājiem nebūtu iebildumu pret šādu priekšlikumu, ja vien uz mājražotājiem attiektos visi tie paši nosacījumi, kas jāizpilda jebkuram pārtikas nozarē, tostarp arī alkohola ražotnē, strādājošam uzņēmumam. "Mēs piekristu, ja mājās ražotos alkoholiskos dzērienus patērētu un tirgotu kā suvenīrus tūrisma objektos, bet mēs nevaram uzņemties atbildību, ja cilvēki būs dzēruši trīs dienas raudzētu brāgu, pēc tam iegādājušies lielo ražotāju alkoholu un saindējušies," sacīja Andersons. Lielie alkoholisko dzērienu ražotāji skaidro, ka pirmie priekšlikumi grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā paredzēja tiesības uz atvieglotiem nosacījumiem saņemt licenci akcīzes preču turētāja darbībai tiem komersantiem, kas saražo alkoholiskos dzērienus no to īpašumā esošo dārzu un dravu produktiem. Turpretī tagad jau īpašums nomainīts pret valdījumu un dārzu un dravu labumiem klāt nākuši savvaļā augošie augi. "Tas nozīmē, ka piesaiste īpašumam un iespējamā atbildība ar to vairs nepastāv. Kontrolēt nomātajos - reālajos vai tikai uz papīra esošajos - dārzos izaugušo vai mežā salasīto nebūs iespējams. Tikpat labi izejvielas varēs ievest no kaimiņvalstīm. Lauku rajonos izkaisītajās ražotnēs nebūs iespējams nodrošināt kontroli par akcīzes preču aprites prasību izpildi," uzskata Latvijas Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības biedri. |