Citi raksta

Vēlmju saraksts Briselei

Laikraksts "Latvijas Avīze" vēsta par Briselē notikušo konferenci par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) attīstību pēc 2013. gada.

Eiropai vajag pārtikas cenu un lauksaimnieku ienākumu stabilitāti. Eiropa nedrīkst pieļaut nekvalitatīvas pārtikas importu no trešajām valstīm. Eiropā jābūt tīrai videi un skaistām dabas ainavām. Eiropas atbalsta maksājumiem jābūt taisnīgākiem gan pret dažāda izmēra saimniecībām, gan jaunajām un vecajām dalībvalstīm, gan dažādiem reģioniem. Eiropā ir jāsaglabā lauku dažādība, jo lauki nodrošina katras nācijas identitāti.

Neskaitāmas un bieži vien savstarpēji pretrunīgas vēlmes par to, kā reformējama Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) pēc 2013. gada, šonedēļ Eiropas Komisijas (EK) rīkotā konferencē uzklausīja ES lauksaimniecības komisārs Dačians Čološs.

EK konference bija rīkota ne tikai tāpēc, lai klātienē noskaidrotu, kāds viedoklis par nepieciešamo reformu ir ES valstu lauku politikas veidotājiem un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem. Konference bija kā punkts uz "i" pavasarī notikušajai ES pilsoņu aptaujai par KLP reformu, kur, kā zināms, Latvija izcēlās ar ļoti lielu aktivitāti. To pamanīja arī EK, kas Latvijas pārstāvjiem, biedrības "Zemnieku saeima" biroja vadītājai Mairai Dzelzkalējai un Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta ekspertam Andrim Miglavam uzticēja divu konferences darba grupu vadīšanu. Pie vārda tika arī Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete un bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

Vēlmju saraksts nākotnes lauku politikas veidotājiem ir sastādīts ļoti garš. Vienīgais, par ko patlaban nav īstas skaidrības – kā panākt šo vēlmju īstenošanu. Piemēram, kā panākt, ka ES saglabā līdera pozīcijas pārtikas tirgū pasaulē un vienlaikus nodrošina augstus vides aizsardzības standartus un sabiedrībai patīkamu lauku ainavu. Kā panākt vairāk uz reģioniem mērķētus atbalsta maksājumus, nodrošinot pēc iespējas daudzveidīgākas pārtikas ražošanu, un vienlaikus padarīt KLP vienkāršu un ikvienam cilvēkam labi saprotamu.

Uzdevums nav vienkāršs, tomēr komisārs sola rudens pusē jau nākt klajā ar konkrētu redzējumu, kā reformēt KLP visiem iespējami pieņemamākā veidā. Tā, lai apmierināti būtu lielražotāji, mazie saimnieki, vides organizācijas un reģionu līderi.

EK, sākot debates par lauku politiku, no sabiedrības saņēma kopskaitā 5473 viedokļus, tostarp 463 viedokļus no Latvijas, kas aiz Vācijas, Polijas un Francijas ir ceturtais lielākais skaits. Vēl 93 viedokļi saņemti no dažādām lauku politikā ieinteresētām personām, 80 viedokļus iesūtījušas zinātniskās iestādes un 36 viedokļus EK saņēma no ES valstu un reģionu lauku attīstības tīkliem, tostarp no Latvijas lauku tīkla.

Aptaujas rezultāti

Kā atzīmēja viens no neatkarīgajiem viedokļu apkopotājiem, Polijas Lauku attīstības un lauksaimniecības institūta pārstāvis Miroslavs Drigass – viedokļu apkopošana bija sarežģīta un pirmo secinājumu izdarīšana – vēl sarežģītāka. Kāds tad ir ES sabiedrībā dominējošais viedoklis un kādus secinājumus no tiem var izdarīt?

Atgādināšu, ka EK sabiedrības pārstāvjus lūdza atbildēt uz četriem jautājumiem. Pirmais – kāpēc nepieciešama Eiropas kopējā lauksaimniecības politika? Atbilde – tādēļ, ka kopēja politika ir labāka par reģionālu vai katras konkrētas valsts politiku. Daudzi uzskata, ka KLP līdz šim nodrošinājusi pareizu lauksaimniecības virzību. Vairākums norāda, ka KLP nodrošina vienlīdzīgus darbības nosacījumus ES godīgas konkurences apstākļos. Iesniegti arī priekšlikumi par nākotnes KLP mērķiem, un te vairākums viedokļu iesniedzēju uzskata, ka mērķis ir lauksaimniecības saglabāšana visos ES reģionos, ņemot vērā tieši katra konkrētā reģiona īpatnības. Ne mazums aptaujāto domā, ka KLP uzdevums ir segt lauksaimnieku izdevumus, kas nav tieši saistīti ar ražošanu, bet gan ar sabiedriskā labuma sniegšanu (kopta vide, tīrs ūdens un nesagandēta zeme), kas papildu ienākumus nedod.

Otrais jautājums – ko pilsoņi sagaida no KLP? Vairākums uzskata, ka lauku politikai jānodrošina kvalitatīvas pārtikas ražošana par pieņemamām cenām, zemes ilgtspējīga izmantošana un lauku vides un lauku apdzīvotības saglabāšana.

Trešais jautājums – kāpēc nepieciešama KLP reforma? Dominējošā atbilde – lai jaunā KLP tiktu galā ar pārtikas cenu un lauksaimnieku ienākumu nestabilitāti. KLP jāspēj reaģēt uz augošu pārtikas pieprasījumu pasaulē un jānodrošina ES lauksaimnieku konkurētspēja. KLP jāreformē, jo tā šobrīd ir pārāk sarežģīta un grūti administrējama. Politikā lielāka nozīme jāpiešķir vides kvalitātei, veselības standartiem, jāreaģē uz klimata izmaiņām. Visbeidzot – tā jāreformē, lai nodrošinātu vienlīdzību 27 ES valstīs. Tātad – maksājumu izlīdzināšana ES sabiedrībai nešķiet vissvarīgākais jautājums.

Ceturtais jautājums – ar kādiem līdzekļiem KLP reformēt? Vairākums uzskata, ka ar nelielām izmaiņām jāsaglabā pašreizējā politikas virzība. Kādas tieši izmaiņas nepieciešamas? Šeit viedokļu dažādība ir tik milzīga, ka pat pētnieki konkrētus secinājumus baidās izdarīt. Viedokļu iesniedzēji domā, ka nepieciešami īpaši pasākumi tirgus stabilizācijai, pārtikas reklamēšanai, citi domā – rūpnieciskā pārtikas lielražošana nepelna īpašu atbalstu, tā vietā jāatbalsta ģimenes saimniecības un no aktīviem ekonomiskiem centriem attālāki reģioni utt.

Reformas būs nopietnas

Sabiedrības noskaņojums ES kopumā liecina – lauksaimniecības politiku sagaida vērienīgas reformas. Krietni nopietnākas nekā 2004. gadā, kad ES sāka tā saukto modulāciju un atbalsta maksājumu atsaisti no ražošanas, kas zaudētāju lomā nostādīja lielus ražošanas uzņēmumus.

Taču viens ir skaidrs – KLP, visticamāk, saglabās divus pīlārus, tas ir, tiešos maksājumus par platību un atbalstu, kas laukos nonāk caur lauku attīstības programmām (patlaban – lauku saimniecību modernizācija, mazāk labvēlīgo apvidu atbalsts un citi agrovides maksājumi, vietējo iedzīvotāju aktivitāte u. c.).

Runas konferencē liecina, ka ES platību maksājumi pēc 2013. gada, visticamāk, vairs netiks saistīti ar vēsturiskajiem ražošanas rādītājiem, kas savulaik arī bija galvenais iemesls, kādēļ Latvija šobrīd saņem mazākos atbalsta maksājumus visā ES. Krietni liela nozīme nākotnes atbalsta maksājumiem būs tam, cik "zaļi" lauksaimnieks strādā – vai ievēro visas vides saudzēšanas prasības, vai kopj ainavu un ražo pēc iespējas dabiskāku pārtiku. Aptaujas skaidri parāda, ka ES sabiedrība kopumā ir skeptiski noskaņota ne tikai pret ģenētiski modificētu un klonētu pārtiku, tā skaidri norāda, ka vēlas pārtiku, kuras ražošanā izmanto pēc iespējas mazāk ķīmisku preparātu.

Ne mazāk būtisks atbalsta aprēķināšanai būs lauku apdzīvotības faktors. Tas nozīmē – sava tiesa tiks ģimenes saimniecībām. Lielie lauksaimniecības uzņēmumi nepaliks bešā, jo EK jāņem vērā, ka tie nodarbina lielu skaitu cilvēku. Darbinieku skaits, iespējams, būs viens no nosacījumiem, ko ņems vērā, rēķinot atbalstu pēc 2013. gada.

Īpašu vietu ierādīs jaunajiem lauksaimniekiem. Kā konferencē norādīja Eiropas jauno lauksaimnieku organizācijas pārstāvis Joris Beke, kāda jēga no lauksaimniecības politikas, ja nebūs lauksaimnieku. Šobrīd tikai 7% no visiem ES lauksaimniecībā nodarbinātajiem ir jaunāki par 35 gadiem. KLP nākotne ir tieši atkarīga no jaunajiem lauksaimniekiem, kas straujāk spēj reaģēt un pieņemt izmaiņas – strādāt videi draudzīgi, ieviest jauninājumus saimniekošanā un nodrošināt ražošanu. Tādēļ KLP jānodrošina jaunajiem lauksaimniekiem gan iespēja tikt pie zemes, gan pietiekami daudz naudas, lai uzsāktu saimniekošanu.

Sagaidām, ka EK parūpēsies, lai KLP pēc 2013. gada būtu īpaši pasākumi, kas nodrošina cenu stabilitāti, attīsta nelauksaimniecisko uzņēmējdarbību un kompensē saimniekošanu attālos reģionos.

Laukiem jābūt dažādiem

Lauksaimniecības komisārs Dačians Čološs ir gatavs stingri iestāties par reģionu izaugsmi un pēc iespējas daudzveidīgākas pārtikas ražošanu visā ES. To apliecina arī pēc viņa iniciatīvas rīkotais ES valstu lauksaimniecības produktu tirdziņš, kas Briselē laukumā pie Svētās Katrīnas baznīcas notika vienlaikus ar nozīmīgo konferenci. Te katra ES valsts varēja "paspīdēt" ar saviem nacionālajiem produktiem – Somija lepojās ar žāvētu aļņu desu un īpaši veselīgiem piena produktiem, Austrija – ar Tiroles speķi un augstkalnu sieru, Kipra ar savu "Halloumi" sieru un saldumiem, kas gatavoti no vīnogu sulas, miltiem un riekstiem. Lietuvai un Igaunijai bija alus, siers un žāvējumi. Latvija lepojās ar žāvētām dzērvenēm un dzērvenēm pūdercukurā, rupjmaizi, medu, kaņepju sviestu, konfektēm "Gotiņa" un Rīgas melno balzamu. Latvijas stendā par Latvijas lauku labumiem apmeklētājiem bija gatavi stāstīt Latvijas pārstāvniecībā Briselē strādājošais zivsaimniecības un mežsaimniecības atašejs Māris Bērziņš, lauksaimniecības atašejs Dace Arāja, par pārtikas nekaitīguma jautājumiem atbildīgā Olga Orlova, ES veterināro jautājumu pārzinātāja Gundega Mičule.

Latvijas stendā pēc Mārtiņa Rozes īpaša uzaicinājuma ieradās arī komisārs Dačians Čološs. Viņš sarunā ar šo rindu autori atzinās, ka viņam garšojot Latvijas pārtika, tā esot "īpaša un ļoti dabiska". Taču uz jautājumu, vai un kādu vietu ES tirgū viņš redz Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un arī viņa tautiešiem – rumāņu zemniekiem, komisārs atbild: "Mūsu lauksaimnieku nākotne ir atkarīga no situācijas globālajos tirgos un pieprasījuma izmaiņām." Viņš uzsver, ka ES svarīgi saglabāt gan līderpozīcijas pasaules tirgū, piedāvājot augsti kvalitatīvu preci, gan nosargāt lokālos produktus un to daudzveidību. Tieši tādēļ viņš ir gatavs mainīt KLP, jo "mums ir svarīga dažāda un noturīga lauksaimniecība".

Kādus secinājumus komisārs izdarīja pēc divu dienu konferences? D. Čološs kā vienu no KLP uzdevumiem saskata ES lauksaimniecības konkurētspējas stiprināšanu globālā mērogā, nodrošinot augstus kvalitātes standartus, ieviešot jauninājumus un saglabājot daudzveidību. Nākamā prioritāte – vides standartu ieviešana un gādāšana par klimata izmaiņu mazināšanu. Prioritāšu vidū ir pasākumi lauku saimniecību modernizācijai, īpašu labvēlību nodrošinot jaunajiem lauksaimniekiem. Arī īpaša atbalsta pasākuma iedarbināšana cenu stabilitātes nodrošināšanai. Viņš ir gatavs arī ķerties pie KLP vienkāršošanas, lai lauku politika būtu saprotama ne tikai lauksaimniekiem, bet arī pārējiem iedzīvotājiem.

Ko par jaunajiem uzstādījumiem domā Latvijas lauksaimnieki? M. Dzelzkalēja teic – jaunā virzība ir atbalstāma, tomēr... šīs runas jau daudzkārt dzirdētas un ne jau pirmo reizi. Diskusija kļūs interesantāka, kad notiks spriešana par konkrētiem atbalsta mehānismiem.

Savukārt EP deputāte Sandra Kalniete atzīst, ka dzirdētais palīdzēs viņai labāk aizstāvēt lauku iedzīvotāju intereses, jo īpaši brīdī, ka notiks diskusija par KLP budžeta apmēriem. S. Kalniete: "Mani pārsteidza, ka konferencē svarīgu vietu ieņēma lauku attīstības jautājumi, ko apsprieda kompleksi ar lauksaimniecības jautājumiem. Ar lauksaimniecību vien darba vietas laukos nodrošināt nevar, un tas mums ir jāatceras, spriežot par valsts attīstību nākotnē. Ja laukos nenodrošināsim infrastruktūru, pakalpojumus, neradīsim darba vietas, tad drīz vien Latvijā būs teritorijas, īpaši pie Austrumu robežas, kur iedzīvotāju vairs nebūs. Un tas ir nacionālās drošības jautājums." Viņa uzsver – beidzot arī ES mērogā par laukiem runā kā par katras valsts nacionālās identitātes šūpuli, kas ir cieši saistīta ar kultūras identitātes jautājumu.