Citi raksta

Pienu ražo mazāk

Gada laikā aktīvo piena ražotāju skaits Latvijā samazinājies par 4400, bet saražotā piena daudzums - par vairāk nekā 100 000 tonnu, raksta "Latvijas Avīze".

Par piena ražošanas apjomu samazināšanos visā Eiropas Savienībā (ES) liecina jaunākais Eiropas Komisijas (EK) ziņojums par provizoriskajiem piena ražošanas rādītājiem 2009./2010.kvotas gadā (tas sākas ik gadu 1.aprīlī un noslēdzas nākamā gada 31.martā).

EK informācija liecina, ka no 144,78 miljonu tonnu lielās piegādes jeb pārstrādei nododamās kvotas zemnieki aizvadītajā kvotas gadā saražojuši 134,74 miljonus tonnu piena. Samazinājies arī patērētāju tiešajām piegādēm saražotā piena daudzums - no 3,5 miljoniem tonnu lielās ES kvotas saražoti 2,4 miljoni tonnu.

Dati par piena kvotas izpildi ES dalībvalstīs liecina, ka tikai trīs ES valstis tai piešķirto piena kvotu pārpildījušas par 0,3%-0,4%. Tās ir Nīderlande, kas pārsniegusi gan pārstrādei nododamās, gan patērētājiem tieši pārdodamās piegādes kvotas, kā arī Dānija un Kipra, kas nedaudz pārpildījušas pārstrādei nododamā piena kvotas. Saskaņā ar ES regulām par šo pārkāpumu šo valstu zemniekiem nāksies maksāt soda naudu - par katriem 100 virs kvotas saražotajiem piena kilogramiem 27,83 eiro (19,50 latus). EK jau aprēķinājusi, ka no šīm valstīm kopumā nāksies iekasēt 19,4 miljonus eiro (13,58 miljonus latu).

Vienlaikus dati rāda, ka lielākajā daļā ES dalībvalstu pērn būtiski samazinājusies piena ražošana. Tā, piemēram, Francija pārstrādes piena kvotu nav izpildījusi par diviem miljoniem tonnu, Vācija - par 600 000, bet Polija - par vairāk nekā 400 000 tonnu.

Faktiski visās ES dalībvalstīs samazinājies arī kvotu īpašnieku - piena ražotāju - skaits. Visdramatiskākais kritums piedzīvots Rumānijā, kur pārstrādes kvotu īpašnieku skaits samazinājies par 42 000, savukārt Polijā ražotāju skaits, kam ir pārstrādes kvota, samazinājies par 18 000 zemnieku. Būtiski - par 10 000 - samazinājies piena ražotāju skaits Lietuvā, bet Latvijā pārstrādes kvotu īpašnieku samazinājums ir faktiski tikpat liels kā Francijā - apmēram 5000.

Nozares eksperti norāda, ka piena ražošanas apjomu samazināšanās ES notika nedaudz pēc tam, kad dramatiski kritās piena iepirkuma cenas. Taču nestabilās piena iepirkuma cenas nav vienīgais apstāklis, kas lauksaimniekiem liek atteikties no ražošanas. ES vecajās valstīs ražošanas apjomus samazina urbanizācija, tas ir - pilsētu izplešanās, kas liedz paplašināt un modernizēt saimniecības, kā arī nelāgā nākotnes perspektīva. Jau 2015.gadā plānots atcelt piena kvotas, turklāt sagaidāms, ka ES vecajās valstīs samazināsies arī cenu nestabilitāti kompensējošie tiešie atbalsta maksājumi.

"Es pagaidām neredzu pamatu lielam satraukumam Latvijā," saka biedrības "Zemnieku saeima" pārstāve Maira Dzelzkalēja. Viņa min, ka ES joprojām ir piena pārprodukcija un lielu daļu no saražotā nākas izvest uz trešajām valstīm. Vienlaikus ražošanas iespēju samazināšanās ES vecajās dalībvalstīs paver lielākas iespējas piena ražošanai jaunajās ES valstīs, kur ir pietiekami plašas teritorijas attīstībai un modernu fermu būvniecībai.