Citi raksta

Mārtiņš Vāgners: Liellopu audzētāji nākotnē būs ieguvēji

Liellopu audzēšanas biznesam ir nākotne un to veicina pieaugošais pieprasījums pēc kvalitatīvas gaļas, kā arī ievērojamas nacionālās subsīdijas, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja kooperatīva "ABC projekts" vadītājs Mārtiņš Vāgners.

"Pieprasījums pēc labos apstākļos dabā brīvi audzētas liellopu gaļas Latvijā un Eiropā strauji pieaug. Eiropā jau tagad par labu liellopu gaļu maksā trīs reizes vairāk nekā Latvijā. Tomēr patlaban atšķirtos teļus izvedam uz Lietuvu un citām Eiropas Savienības valstīm, kur tos nobaro līdz 600 kilogramu svaram, nokauj un tad realizē patērētājam, tostarp atvedot gaļu atpakaļ arī uz Latviju. Līdz ar to pievienotā vērtība, kas varētu rasties Latvijā liellopu nobarošanas saimniecībās, aiziet uz citām valstīm," sacīja Vāgners.

Jautāts, kādēļ liellopus nevarētu nobarot uz vietas, uzņēmējs norādīja, ka audzētājiem neesot materiālas intereses nobarot dzīvnieku līdz noteiktai kondīcijai. Uzpircējs maksā 90 santīmus par kilogramu neatkarīgi no tā, vai nodots pusgada teļš vai pusotru gadu audzēts bullis, taču nobarot dzīvnieku līdz 500 kilogramiem ir dārgs un laikietilpīgs process.

Viņaprāt, nozari varētu attīstīt, mērķtiecīgāk piesaistot valsts subsīdijas. "Patlaban atbalsts tiek maksāts, nevērtējot, vai saimniecība dod atdevi kopējai nozares attīstībai. Lielākais maksājums ir 60 lati par tīršķirnes liellopu. 40 latus par liellopu maksā saimniecībai, kas sliecas uz mērķtiecīgu selekcijas darbu. Savukārt saimniecībai, kuras ganāmpulkā ir dažādi krustojumi, maksājums ir 20 lati. Tomēr patlaban šī nauda zemniekam vienkārši tiek ieskaitīta kontā, nemudinot saimniecību to izlietot mērķim, kam tā paredzēta, - šķirnes dzīvnieka attīstībai," sacīja Vāgners.

Uz jautājumu, cik izmaksā ganāmpulka uzturēšana un šķirnes liellopa iegāde, uzņēmējs sacīja, ka viena liellopa uzturēšana dienā izmaksā aptuveni 2,2 latus, līdz ar to 25 galvu ganāmpulks - 55 latus dienā jeb 1650 latus mēnesī. Klāt jāpierēķina vetārsta pakalpojumi - aptuveni 60 lati mēnesī. Izmaksas katrā saimniecībā atšķiras, bet ģimenes ferma izmaksu ziņa ir lētāka.

"Arī šķirnes dzīvnieki nav lēti. Piemēram, Šarolē vaislas bullis ganāmpulka atražošanai saimniecībai izmaksā, sākot no 1200 latiem. Izcils eksemplārs no Eiropas maksā līdz pat 3500 latiem. Diemžēl lielākoties zemnieki liellopus pērk cits no cita, maksājot aptuveni 500 latus, un galu galā kvalitāte pamazām krīt - veidojas "zoodārzs", kad krustu šķērsu audzē dažādas šķirnes, jo kaimiņš ieteicis," klāstīja Vāgners.

"Neraugoties uz cenām, liellopu audzēšana atmaksājas, ņemot vērā ievērojamās subsīdijas. Latvijā sasniegts līmenis, ka labu vaislas materiālu var iegādāties tepat. Tādēļ gribu panāk, lai saimniecības, kas sasniegušas augstus standartus un saņem ciltsdarba maksājumus, nepārdotu visus dzīvniekus gaļai. Kā kritērijs subsīdiju saņemšanā jāiestrādā noteikums, ka vismaz 5% dzīvnieku saimniecība patur vaislai. Pretējā gadījumā turpināsies pašreizējā tendence, ka, piemēram, uz Turciju kā gaļas lopi tiek sūtīti apbrīnojami labi dzīvnieki, kurus varētu turpināt audzēt un tad pārdot vaislai. Lielos vilcienos šo jautājumu ministrijā esam izdiskutējuši un ceram, ka šogad izdosies šo kritēriju ieviest," rezumēja uzņēmējs.