Citas ziņas sadaļā
Latvija sekmīgi pārstāvējusi ES dalībvalstis FAO ģenētisko resursu komisijas 15.pastāvīgā sesijā
Baltijai un Somijai Krievijas sankciju dēļ pienākošās kompensācijas izķer manīgie itāļu piensaimnieki
Kazahstāna varētu aizliegt šprotu importu no Baltijas valstīm
Kažokzvēru audzēšanas aizliegums Nīderlandē ir spēkā
Projekts "Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalu upju monitorings un lauksaimnieku aptauja par vides aizsardzības jautājumiem"
EP deputāti aicina aizstāvēt Lietuvu pret Krievijas spiedienu
Neatrod piemērotāko Latvijas prezidentūras ES Padomē logo
Armands Krauze tikās ar COPA/COGECA ģenerālsekretāru Pekku Pesonenu
Agrovides demonstrējumi Latvijā palīdz lauksaimniekiem darboties prasmīgāk un videi draudzīgāk
ZM: Latvijai ir svarīga meliorācijas speciālistu pēctecība
Citi rakstaČehijas ārlietu ministrs: ES lauksaimniecībai paredzētie līdzekļi jāinvestē zinātnēAinārs Leijējs, Jānis Bagātais, Nac.ag. LETA
07.03.2011 Daļa no Eiropas Savienības (ES) kopējās lauksaimniecības politikai (KLP) paredzētajiem līdzekļiem būtu jāinvestē skolās, pētniecībā un zinātnē, 7. martā kopīgajā preses konferencē ar Latvijas ārlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski (V) sacīja Čehijas Ministru prezidenta vietnieks un ārlietu ministrs Karels Švarcenbergs. Viņš uzsvēra, ka lauksaimniecības maksājumu atšķirība starp valstīm ir pārāk liela un ka lielās ES valstis, piemēram, Vācija, nevar būt vienīgās lēmumu ietekmētājas, jo mēs visi esam ES pilsoņi - arī tie, kuri nāk no mazākām zemēm. KLP ir jābūt taisnīgākam risinājumam un vairāk ir jāatbalsta mazie, nevis lielie lauksaimnieki. Savukārt Kristovskis norādīja, ka Latvijai un Čehijai ir līdzīgs viedoklis par nepieciešamību nodrošināt taisnīgākus KLP maksājumus lauksaimniekiem. Viņš gan uzsvēra, ka Latvijas prioritāte ES budžetā ir kohēzijas fondu atbilstoša sadale. Latvijai un Čehijai ir daudz kopīgi darāmu lietu NATO un ES, un abas amatpersonas pārrunāja ES Austrumu partnerības jautājumus, attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju, situāciju Centrāleiropā. "Mūsu valstu starpā ir ciešs politiskais dialogs, un ir jāmeklē iespējas tālākai [sadarbībai] ekonomikas attīstības jomā. Mums ir sekmīgi izglītības projekti - viens no tiem ir valodu apmācība, jo Čehijā, Prāgas universitātē, māca latviešu valodu un Latvijas Universitātē ir iespējams apgūt čehu valodu," skaidroja Kristovskis. Švarcenbergs uzsvēra, ka mūsu valstīm ir jāveido ciešāka sadarbība, lai lobētu savas intereses ES un NATO, un pieminēja arī ārvalstniekiem izsniedzamo Šengenas vīzu jautājumu, jo Čehija šajā lietā pārstāvēs Latvijas intereses Āfrikas valstī Ganā. Ministrs arī izteica prieku, ka viens ekonomiskās krīzes periods "mums jau ir aiz muguras". Čehijas ārlietu ministra vizīte ir labs pierādījums abu valstu aktīvam dialogam, ko ir apliecinājusi arī Latvijas un Čehijas prezidentu vizīšu apmaiņa 2010.gadā, piebilda Kristovskis. Pēcpusdienā turpinās abu amatpersonu sarunas. Ar Švarcenbergu tikās arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), un puses galvenokārt pārrunāja divpusējo sadarbību politikas un ekonomikas jomās, kā arī apmainījās ar viedokļiem par aktuāliem ES dienaskārtības jautājumiem. Saistībā ar ES dienaskārtības jautājumiem Švarcenbergs un Dombrovskis pārrunāja ES finanšu ietvara 2014.-2020.gadam projektu. Dombrovskis norādīja, ka "jaunajām ES dalībvalstīm ir jāsadarbojas, lai netiktu samazināts kohēzijas politikai paredzētais budžets. Tāpat svarīgi ir novērst līdzšinējo netaisnīgo maksājumu sistēmu Eiropas Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros". Savukārt Švarcenbergs piekrita, ka Kopējās lauksaimniecības politikas reformai ir jānodrošina vienlīdzīgi noteikumi, kā arī būtu jāpalielina piešķirtie līdzekļi zinātnei un izpētei, lai veicinātu ES globālo konkurētspēju, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā. Kā ziņots, oficiālās vizītes Latvijā laikā Švarcenbergam plānota tikšanās arī ar Latvijas Valsts prezidentu Valdi Zatleru un viesošanās Rīgas domē, kur viņš apskatīs izstādi par Čehijas UNESCO mantojumu. Tāpat Švarcenbergs piedalīsies svinīgā ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa un apmeklēs Okupācijas muzeju. Latvijā Čehijas ārlietu ministrs uzturēsies no 6. marta līdz 7.martam, un šī ir politiķa pirmā vizīte mūsu valstī. Švarcenbergs starptautiskajā arēnā pazīstams kā aktīvs cilvēktiesību, demokrātijas un likuma varas aizstāvis. Viņš piedalījies bijušās Čehoslovākijas demokrātisko pārmaiņu procesā, bijis Starptautiskās Helsinku Cilvēktiesību komitejas prezidents un saņēmis Eiropas Padomes (EP) Cilvēktiesību apbalvojumu. Viņš ir arī Čehijas pirmā Valsts prezidenta Vāclava Havela padomnieks. Ilgus gadus viņš ir ieņēmis Čehijas senatora amatu un pārstāvējis Čehijas delegāciju EP un NATO. Pirmo reizi Švarcenbergs par ārlietu ministru iecelts 2007.gadā un šīs funkcijas pildījis arī Čehijas ES prezidentūras laikā. |