Citi raksta

Lielākie subsīdiju saņēmēji - biodegvielas ražotāji, graudaudzētāji un piensaimnieki

Dienas Bizness
11.11.2011

Laikraksts "Dienas Bizness" veicis pētījumu par Eiropas Savienības (ES) un Latvijas valsts subsīdiju saņēmējiem. Laikraksts apkopojis Lauku atbalsta dienesta (LAD) administrētos maksājumus - Eiropas lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) tiešos un pārejos maksājumus, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) maksājumus, Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) maksājumus un valsts subsīdijas, kas izmaksātas no 2010.gada janvāra līdz šā gada septembra beigām.

Lielāko valsts atbalstu subsīdiju veidā saņēmuši biodegvielas ražotāji: SIA "Bio-Venta" 20 miljonus latu, SIA "Jaunpagasts plus" - 11,5 miljonus latus, bet SIA "Mežrozīte" - 5,8 miljonus latus. Patlaban atbalsta sistēma biodegvielas ražotājiem ir beigusies, kopumā četru gadu laikā izmaksāti 67,3 miljoni latu.

"Jaunpagasts plus" valdes priekšsēdētāja padomniece Una Ulme uzskata, ka valsts atbalsta piešķiršana biodegvielas ražotājiem būtu jāturpina, jo augsto izejvielu cenu dēļ galaprodukts ir dārgs. Patlaban jau iesniegti priekšlikumi Ekonomikas ministrijā, un tas nozarē ir aktuālākais jautājums.

Ar līdzšinējo atbalsta sadali gan nav apmierināti lauksaimnieki, kuri iesnieguši grozījumus Biodegvielas likumā ar prasību pārskatīt valsts finansējumu biodegvielas industrijai. Kā iepriekš norādīja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons, grozījumu mērķis ir novērst nevienlīdzību valsts atbalsta sadalē.

"Jautājums par samērīgu atbalstu visiem biodegvielas ražošanas ķēdē iesaistītajiem posmiem ir aktuāls jau vairākus gadus. Mērķis ir panākt, lai visa ķēde būtu sakārtota un saprotama. Lai nav tā, ka atbalsta tikai ražotājus, bet pārējie - zemnieki, kas rapšus audzē, un kooperatīvi, kas to pārdod, - tiek aizmirsti. Otrā svarīga lieta - ja reiz tiek saņemts atbalsts, jābūt pārliecībai, kur saražoto produkciju likt un kā veicināt tās patēriņu. Gribam panākt, lai atbalsta saņēmējs būtu samaksājis ražotājam par izejvielu piegādi, nevis audzētu parādus un tikmēr saņemtu atbalstu no valsts," norādīja Jansons.

ES atbalsta un valsts subsīdiju saraksta līderos iekļuvušas arī SIA "Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība" ar trīs miljoniem latu, valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" ar 2,5 miljoniem latu, kā arī atsevišķas ražotāju grupas un biedrības.

Subsīdiju saņēmēju saraksta augšgalā ierindojies arī olu ražošanas uzņēmums AS "Balticovo", kam valsts šogad piešķīra atbalstu, lai kompensētu zaudējumus, kas radušies salmonellu radīto zaudējumu dēļ. Šā gada sākumā salmonellu dēļ "Balticovo" nācās izkaut 295 000 putnu, kas ietekmēja pat eksporta apjomus. Valdība uzņēmumam naudu piešķīra no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, par katru dējējvistas iznīcināšanu paredzot kompensāciju 2,1 lata apmērā.

No lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem vislielāko atbalstu saņēmušas saimniecības, kas apsaimnieko lielas platības. Topa augšgalā ir SIA "Artis JP", SIA "Uzvara-lauks", SIA "Pampāļi", SIA "Dobele Agra S.I.A.", AS "Agrofirma Tērvete", SIA "Agrolats" un citi, kas ir arī lielākie graudaugu audzētāji.

Komentējot ES platībmaksājumus, SIA "Lielvircava Agro" valdes priekšsēdētājs Uldis Antīpins uzskata, ka visiem ES dalībvalstu zemniekiem jāsaņem vienādi maksājumi vai arī nav jāsaņem vispār nekas. "Mēs produkciju realizējam vienā tirgū, un cenas visiem ir vienādas, kāpēc lai pašizmaksa būtu atšķirīga? Vai nu visiem maksā vienādi, vai neko. Drīzāk teiktu - neko, jo mums jau nebūs problēmu," uzsver uzņēmējs.

Pieminētajā laikposmā pusotra miljona latu liels atbalsts ticis arī biogāzes projekta īstenotājam SIA "Bio Ziedi", kam piederošā vairāk nekā četrus miljonus latu vērtā biogāzes ražotne oficiāli tika atklāta šā gada sākumā. Pēc SIA "Bio Ziedi" aplēsēm, kopumā tā varētu būt Baltijā lielākā lauksaimniecības biogāzes ražotne. Projekta īstenotāji nedomā apstāties pie sasniegtā un plāno attīstīt vienotu kompleksu ar piena ražošanu un pārstrādi, kā arī kautuvi, kur kopējie ieguldījumi varētu sasniegt 22 miljonus latu.

Pie vērā ņemama ES un valsts atbalsta tikusi arī ar "Bio Ziedi" saistītā SIA "Ziedi JP", saņemot 340 000 latu.

Sarakstā satopami vēl citi biogāzes ražotāji, tostarp SIA "AD Biogāzes stacija", SIA "Bio Auri" un citi.

Pusotra miljona latu maksājums ticis arī SIA "Venta FM", kas Alsungā uzbūvējusi zivju miltu rūpnīcu ar 10-15 jaunām darba vietām. Sarakstā atrodas arī vairākas ar zvejniekiem saistītas organizācijas - biedrība "Ziemeļkurzemes zivsaimnieku apvienība", "Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija" un citas.

Dienas Bizness

x

Paroles atgadināšana